Rehabilitācijas centrs Vaivaros jau ilgāku laiku strādā ar nepilnu jaudu. Tas nav tāpēc, ka pacienti mazāk slimotu, bet gan tādēļ, ka krīzes dēļ ieviesto līdzmaksājumu 9 ar pusi latus dienā daudzi nevar atļauties.. Gadā sarēķinot, sanāk, ka jau tagad apmēram 600 pacienti vienkārši ir devušies uz mājām, nespēdami samaksāt un paļaudamies tikai uz likteni.
Naudas trūkuma dēļ Vaivaros jau pagājušajā gadā atlaisti 150 darbinieki, atlikušajiem samazinātas algas. Taču tagad no Veselības ministrijas pienākušas ziņas, ka finanses jāgriež vēl. Tas nozīmē, ka pat bērniem, kuri līdz šim no līdzmaksājuma bija atbrīvoti un kuru rehabilitāciju pati ministrija ir noteikusi par prioritāti, ārstēšanās laiks būs jāsamazina aptuveni uz pusi. Vaivaru ārsti uzskata, ka tad rehabilitācija vispār zaudē jēgu.
Visu mūžu guļus pavadītu, piemēram, Artūrs, kurš izkrita pa 4. stāva logu. Ja toreiz, pirms gada, būtu spēkā jaunais finansējuma modelis, kas spināliem pacientiem varēs apmaksāt tikai aptuveni vienu rehabilitācijas mēnesi, Artūrs saka, ka nekad vairs nebūtu spējis no gultas pārsēsties riteņkrēslā.
«No ministrijas skanot ieteikumi, ka ekonomijas nolūkos ārsti varētu ar šādiem pacientiem strādāt grupās. Vaivaros nesaprot, vai smieties vai raudāt, jo te visi zina, ka rezultātu var sasniegt tikai individuāli un rūpīgi izvingrinot katru pacientu,» norādīja Nekā personīga.
Jaunais finansējuma modelis pamazām par imitāciju padarītu arī tādu par prioritāriem atzīto pacientu glābšanu, kā insulta slimnieki un ventilējamie. Piemēram, pēc ērču encefalīta radītām komplikācijām pacientam pie mākslīgās elpināšanas aparāta var nākties būt pieslēgtam vairākus mēnešus vai pat gadu. Visā šai laikā, lai pacientu vingrinātu un apkoptu, strādā vesela speciālistu brigāde. Taču uz visu to šāda pacienta rehabilitēšanai tagad plānots piešķirt 471 latu uz, piemēram, gadu ilgu periodu. Bet tikai skābeklim vien mēnesī ir vajadzīgi 400 lati.
Līdzīga situācija ir arī bērniem ar cerebrālo trieku. Viss komplekss viena bērna rehabilitācijai tagad jāveic par 471 latu. Taču tikai muskuļus atslābinošai botulīna toksīna injekcijai vien ir nepieciešami 200 lati. Atlikušais 271 lats līdz šim tika izmantots visu rehabilitācijas procedūru veikšanai. Bet tagad šajā summā vēl būs jāiekļauj uzturēšanās un speciāla apmācība kādam no bērna tuviniekiem, kurš vēlāk mājās veiks ikdienas nodarbības. Taču bez vecāku klātbūtnes un speciālas apmācības Vaivaru kursam būtu maza jēga šādu pacientu rehabilitēšanā. Turklāt, ja naudas tam nebūs tagad, tad pēc krīzes šo bērnu attīstībai laiks būs jau neatgriezeniski zaudēts.
Politiski atbildīgo amatpersonu, Veselības ministri Baibu Rozentāli, Vaivaru centrs rakstiski esot informējis jau pirms vairākām nedēļām. Uzreiz situāciju pārrunāt neizdevās, jo ministre devās komandējumā uz Ķīnu. Taču tagad ķeršoties problēmai klāt.