Ārsti reģionos skeptiski vērtē Veselības ministrijas darbu

Darba grupa vērtēs ģimenes ārstus, transporta pieejamību, iespēju piedāvāt ģimenes ārstiem telpas par zemāku samaksu un citus jautājumus, kas palīdzētu uzlabot primārās veselības aprūpes pieejamību.Ģimenes ārste Lija Būmeistere Alsungas pagastā brīnās, kā gan VM darba grupa varētu atrisināt ģimenes ārstu un viņu pacientu transporta problēmas, ja  lauku ceļi ir sliktā stāvoklī, īpaši tagad, kad ir sals un ir slidens. “Mūsu pacienti nevar atbraukt pie ārsta. Tāpat es pati esmu vairākas reizes palikusi uz ceļa, ne vienmēr tieku pie pacienta. Es nevaru atļauties iegādāties apvidus automašīnu. Ir vajadzīgs finansējums gan ceļu uzturēšanai, gan transportam,” pastāstīja mediķe. Savukārt privātprakses īres maksa jau ir samazināta, te palīdz novads. Dundagas novada Kolkas pagasta ģimenes ārste Ingrīda Liepa iesaka topošajai darba grupai pabraukāt pa reģioniem un iepazīties ar situāciju praksē. “Man ir viena automašīna. Ja tā saiet grīstē, mani ved vai nu radi, vai arī pacientu tuvinieki atbrauc pakaļ. Ceļi ir ļoti slikti, sevišķi ziemā, kad ir atkala, piemēram, ceļš uz Mazirbi reti kaisīts, braucu lēnām, ar dievvārdiem kabatā,” viņa stāsta. Ziemā, puteņos, bez cerības uz medicīnisko palīdzību paliek daudzu lauku māju iedzīvotāji. Darba grupa sola piesaistīt pašvaldības transporta problēmu risināšanā. “Kā pašvaldības to risinās, ja pašas knapi velk dzīvību un spēj tikai skolēnus izvadāt? Pašvaldībām nav brīvu līdzekļu, lai vadātu mani vai pacientus un lai vairāk tīrītu ceļus,” uzskata ārste. “Mēs visi zinām, ko veselības aprūpē vajadzētu darīt, taču līdzekļu nav, tāpēc daudz kas nav reāli,” kopumā vērtējot kārtējās VM darba grupas izveidošanu, saka I. Liepa. Tāpat viņa ir neizpratnē par darba grupas solīto piedāvāt ģimenes ārstiem lētākas prakšu telpas. “Mēs visi lielākoties esam vecajās ambulancēs, vienkārši laukos nav telpu, kuras varētu piedāvāt ārstu praksei. Turklāt katrs šķūnītis nederēs,” spriež I. Liepa. “Kurš man dos transportu tad, kad man vajag? Zvani domei un gaidi kā muļķis? Tajā pat laikā darbi krājas, es nevaru gaidīt, kad dome izdomās man iedot auto, lai es brauktu pie pacientiem,” tā saka ģimenes ārste Solveiga Austruma Ilūkstē, komentējot darba grupas apņemšanos risināt lauku ārstu transporta problēmas.Viņa ir bērnu pediatrs, kuras pārziņā ir vairāk nekā 700 bērnu. Ārstei ir savs auto. Diemžēl valsts par katru izbraukumu pie bērna mājas vizītē maksā tikai divus latus, kaut reālās izmaksas ir lielākas. “Darba grupā jābūt cilvēkiem, kas pazīst drēbi, nevis tikai sēž kabinetos. Tāpat jāveic lauku ārstu anketēšana, lai uzzinātu patiesās vajadzības,” domā S. Austruma.