Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds Dienai pauda viedokli, ka veselības ministrs nav tuvredzīgs, izsakot priekšlikumu noteikt pateicības par administratīvo pārkāpumu. Pretēji Valsts prezidenta Valda Zatlera apgalvojumam, ka I.Eglītim “nav izpratnes par motivāciju un situācijām, kurās pateicības tiek dotas”, M.Rēvalds uzsver, ka ministrs ir praktiķis, kas labi orientējas Latvijas veselības jomas problemātikā. “I.Eglīša priekšlikums ir drīzāk atbildes reakcija uz politisko spiedienu,” pārliecināts M.Rēvalds. Viņš arī pauda viedokli, ka šis risinājums ir īstermiņa, taču ilgtermiņā Veselības ministrija (VM) ieplānojusi mediķu algu palielināšanu, kas gan nav izdarāms vienā dienā.
Arī Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs Dienai sacīja, ka pateicību sodīšana ir tikai viens no priekšlikumiem, ko izstrādāja VM izveidotā darba grupa. Viņš tomēr atzina, ka tā būtu cīņa ar sekām, taču, viņaprāt, devējus sodīt ir loģiski. J.Kalējs arī uzsvēra, ka pateicību apkarošanu nevajadzētu izraut no citu priekšlikumu konteksta.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Jānis Ozols, kurš kopā ar M.Rēvaldu un J.Kalēju piedalījās VM darba grupā, pret šo I.Eglīša priekšlikumu bija diezgan kritisks. Viņš uzskata par nepieņemamu šādu cīņu ar sekām. “Problēma ir jāsaprot – pateicības rodas no bailēm, ka pacients var nesaņemt aprūpi, kā arī no vainas apziņas par to, ka valsts mediķiem nenodrošina pienācīgu atalgojumu,” uzsver J.Ozols. Arī viņš izteica domu, ka uz veselības ministru varēja tikt izdarīts spiediens. “Es tā lāgā neticu, ka tas ir viņa paša viedoklis, viņš savā rīcībā nav diez ko brīvs cilvēks,” tā J.Ozols.
Kā Dienai norādīja sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe Līga Stafecka, kā viens no pasākumiem kopā ar virkni citu lietu būtu noteikt, ka darbības ar pateicībām nav pieļaujamas. Taču Delna piekrīt arī tam, ka “ar pātagu vien nepietiek, vajag kaut ko arī dot”. Pēc L.Stafeckas vārdiem, pateicību sodīšanai nekādas lielas jēgas nebūs, ja netiks piešķirt papildus finansējums veselības aprūpes sistēmai.
VADDA pārstāvis M. Rēvalds norāda, ka Latvijas ārstu atalgojums privātajā un valsts sektorā krietni atšķiras, un ārstu darbs šeit ir viens no zemāk novērtētajiem Eiropā, kaut profesija ir ar lieu atbildību un ilgu apmācību laiku. Pēc viņa vārdiem, tas nākotnē var novest līdz nopietnām problēmām, jo jau šobrīd tie, kas gribētu studēt medicīnu, nevar pat aizpildīt visas budžeta vietas, turklāt studenti, kam nav valodas barjeras, “sapako mantas un dodas projām”.
VM darba grupā piedalījās arī Veselības un Finanšu ministrijas pārstāvji, Valsts ieņēmumu dienests, nevalstiskās organizācijas Delna, Providus, kā arī organizācija cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Sustento.
Viens no īstermiņa risinājumiem, ko speciāli izveidotā Veselības ministrijas darba grupa ārstu pateicību izskaušanai bija ieteikusi savā gala ziņojumā bija grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas noteiktu atbildību par pateicību došanu vai saņemšanu. Viens no galvenajiem ilgtermiņa darba grupas secinājumiem un ierosinājumiem bija pakāpeniski celt ārstu algas, jo pašlaik nozarē neesot konkurences. Kā vēl viens piedāvātais īstermiņa ierosinājums bija uzskaitīt pateicības un maksāt par tām nodokļus. Veselības ministrs gan noraidīja šādu situācijas risinājumu, norādot, ka tas varētu kropļot tirgu.