"Publiskajā telpā ir izskanējuši tikai cipari par iespējamajiem samazinājumiem, kuri izraisa pretreakciju - Zviedrijas puses izteikumus," Greiškalns sacīja.
ĀIPL izpilddirektors atzina, ka pašlaik nav saprotams, vai abas puses ir pārrunājušas budžeta bāzi un tā veidošanas principus. "Valdībai būtu jārunā par budžeta saturu un formu, nevis jāmin atsevišķi cipari," viņš uzsvēra.
Tā kā budžeta saturiskā būtība publiskajā telpā netiek apspriesta, pašlaik nav arī skaidrs, vai plānotais budžets tiešām neatbilst norunai ar starptautiskajiem aizdevējiem, līdz ar to pastāv iespēja, ka taisnība ir abām pusēm, teica Greiškalns. Viņš norādīja - jo ātrāk šajos jautājumos tiks ieviesta skaidrība, jo labāk.
ĀIPL izpilddirektors tomēr prognozēja, ka pēdējā laika diskusijai Latvijas un Zviedrijas starpā nevajadzētu atstāt būtisku iespaidu uz abu valstu savstarpējām biznesa attiecībām. "Šīs ir sarunas par vienošanās izpildi un jautājumu risināšana darbības procesā, tas neapdraud investīciju drošību," Greiškalns klāstīja.
Taču viņš arī atzina, ka Latvijas valdībai panāktās vienošanās būtu jāpilda, bet, ja tas nav iespējams, skaidri jādefinē pamatojums tam, kā arī jāpiedāvā alternatīvs risinājums.
Jau vēstīts, ka Latvijas valdības lēmums samazināt nākamā gada budžeta izdevumus tikai par 225 miljoniem latu pēdējo dienu laikā izraisījis vairāku Eiropas Savienības prezidējošās valsts Zviedrijas amatpersonu sašutumu, norādot, ka Latvijai jāpilda savas saistības.
Jau vēstīts, ka, lai saņemtu aizdevumu no Eiropas Savienības, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un citiem donoriem, Latvija vasarā piekrita veikt budžeta deficīta samazināšanu par 500 miljoniem latu un nodrošināt budžeta deficītu līdz 10% šogad un 8,5% no IKP nākamgad.
Tomēr pagājušās nedēļas nogalē kļuva zināms, ka valdība plāno samazināt tēriņus par daudz mazāku summu jeb 225 miljoniem latu, norādot, ka ar šādu samazinājumu pietiks, lai nodrošinātu, ka 2010.gada budžeta deficīts nepārsniedz 8,5% no IKP, kā solīts aizdevējiem. Šī vienošanās izraisīja Zviedrijas finanšu ministra sašutumu, kurš paziņoja, ka Latvijai ir jāpilda savas saistības un valdībai jārīkojas atbildīgi. Arī EK paziņoja, ka Latvijai ir jāveic budžeta konsolidācija par 500 miljoniem latu, taču tas nenozīmē, ka izdevumi nākamgad ir jāmazina par šādu summu.
Eiropas Komisija (EK), SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis pērn decembrī konceptuāli vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai kopumā 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā. Zviedrijas valdība kā divpusējās finanšu palīdzības koordinators no Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Norvēģijas toreiz paziņoja par gatavību nodrošināt aizdevumu līdz 1,8 miljardiem eiro (1,26 miljardiem latu).