Arvien vairāk Latvijas skolu izvēlas formas tērpus

Kā noskaidroja Diena, arvien biežāk vēlme pēc skolas formām vai vienota stila skolā nāk nevis no skolas vadības, bet gan no vecākiem un pašiem skolēniem puses. Gadās, ka paši skolotāji pat vairāk pretojas skolas formu ieviešanai nekā skolēni, atceroties padomju laikā šūtos tumšzilos uzvalkus un rūtiņu kreklus zēniem un kodīgās kleitas meitenēm.

"Ja tagad meitenei kāds uzbruka par to, ka viņai divas dienas pēc kārtas ir viena un tā pati kleita, ar formām šāda problēma nepastāv. Bērnu starpā atkrīt savstarpējās salīdzināšanas iespēja," atzīst Dace Dumpe, Ādažu pagasta vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja. Ādažu pagasta vidusskolā šajā mācību gadā kā obligātas skolas formas dzīvelīgos zaļos un dzeltenos toņos ieviestas pirmo klašu skolēniem, pārējie var izvēlēties — nēsāt vai nē. Madonas Valsts ģimnāzija savukārt šo mācību gadu pasludinājusi kā "skolas formu izmēģinājuma gadu" — šogad ieviesto skolas formu nēsāšana visiem ir brīvprātīga.

Lai arī Dienai neizdevās uzzināt, cik lielā daļā Latvijas skolās ieviesti formas tērpi (valstī netiek apkopoti šādi dati), skolu skaits ar katru gadu aug. Pirms desmit gadiem bordo krāsas skolas formās ielās pamanāmi bija vien Rīgas Franču liceja skolēni. Sākotnēji Rīgas Franču licejā skolas formas nēsāja vien jaunāko klašu skolēni, savukārt tagad — skolas formas ir obligātas no pirmās līdz astotajai klasei.

Piederība skolai

Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā skolas formas jau trešo gadu ir obligātas no 1. līdz 7.klasei — vienojošais apģērbs ir vestes zēniem un sarafāni meitenēm, stāsta Lilija Škavronska, skolas direktora vietniece. "Forma skolēnus organizē darbam. Mums sākumā bija grūtības ar piekto, sesto klasi — viņi jūtas pieauguši, sākas visādas blūzītes, dažādas krāsas, pliki vēderi," viņa atceras. No formām esot daudzi ieguvumi — tās veicinot sociālo vienlīdzību un "vecākiem katru dienu nevajag klausīties — viena meitene atnāca ar tādu kleitu, man arī vajag". Vecāko klašu skolēniem savukārt skolā jātērpjas, ievērojot lietišķo stilu, ierobežota ir arī kosmētikas un aksesuāru lietošana.

Rīgas Teikas vidusskolā visi skolēni jau astoto gadu no 1.līdz 6.klasei nēsā krekliņus (polo kreklus, bītlenes, T kreklus) ar skolas nosaukumu, to krāsas variē klašu grupās, piemēram, pirmajām klasēm tie ir oranžā, otrajām — dzeltenā krāsā. "Ģimenes uzskatīja, ka tas ir ērtāk, ierosināja skolas formas. Tā ir arī piederības apziņa savai skolai — sava veida patriotiskā audzināšana. Ieguvums arī ir sociālajā jomā — visi vienlīdzīgi," saka Ilona Bergmane, skolas direktore.

Madonas Valsts ģimnāzijas skolēni paši nākuši pie skolas vadības ar iniciatīvu skolai pasūtīt vienotas skolas formas. Skolā veikta aptauja, kurā atklājās, ka 75 procentiem skolēnu ir šāda vēlme. Šajā mācību gadā skolas formas ieviestas, taču to nēsāšana ir brīvprātīga. "Tā ir piederība mūsu skolai, un bērni ar to lepojas. Lietišķais apģērbs sakārto domas, palīdz sevi organizēt, koncentrēties mācībām," saka Vanda Maderniece, Madonas Valsts ģimnāzijas direktore.

Mazina vardarbību

Puškina licejā nav vienotu skolas formu, taču jau kopš 1990.gada visiem licejistiem obligāta ir ģērbšanās lietišķajam pietuvinātā stilā — apģērbā jāievēro melnā un baltā krāsa. Ideja nākusi no pašiem licejistiem, kuri vēlējušies atšķirties no citu skolu skolēniem. Pērn skola pieņēma lēmumu šādu stilu kā obligātu pasludināt arī jaunākajiem — pirmo līdz septīto klašu skolēniem. "Cits apģērbs neveicina radošā potenciāla attīstību, jo cilvēks tad ļoti brīvi jūtas un viņam negribas neko skolā darīt," skaidro Gaļina Voiteka, Puškina liceja direktore.

Jautājumu — būt vai nebūt obligātām skolas formām visā valstī — Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aktualizēja pērn. Diskusijā, kurā piedalījās IZM, skolu, vecāku un izglītības pārvalžu pārstāvji, secināja, ka skolas formu ieviešanu varētu atbalstīt, ja būtu paredzēts valsts vai pašvaldību finansējums, jo daudzu ģimeņu ekonomiskais stāvoklis liedzot iespēju iegādāties skolas formas. Tomēr IZM izvēlējās turpināt līdzšinējo praksi — skolas formu ieviešana ir katras skolas ziņā.

"Skolas formas samazina mobingu (vienaudžu vardarbību — red.) skolās, jo visi bērni ir vienādi un nav iespēju izcelties ar kādām īpašām drēbēm. Vienai meitenei mamma var atļauties dolčes gabanas, citai — humpalas," ieguvumu min psiholoģe Laila Balode un norāda: "skolas formas arī varētu palielināt drošību ārpus skolas. Ja pieaugušie redz bērnu, jo īpaši mazu, ārpus skolas laika ne tādā vietā, kur bērnam būtu jābūt, pieaugušie painteresēsies, ko viņš tur dara. Jo īpaši, ja bērns ir apjucis vai apmaldījies.