Šodien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks), kurš rīt uzturēsies vizītē Igaunijā, tiksies ar LIZDA pārstāvjiem, lai pārrunātu, kā uzskata arodbiedrība, finansējuma apcirpšanas iespējamās sekas. Dombrovskis, iespējams, piedalīsies arī sestdien plānotajā LIZDA kongresā, kurā runu teiks izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).
Diezin vai tā būs, taču pat pieņemot, ka gājiena laikā (plkst.14-16) nevienam tā dalībniekam nav jāatrodas klasē, lēmums par akcijas rīkošanu ir pārsteidzošs. Jo pārāk labi zināms, ka tā mērķi nesasniegs: Latvijas pašreizējos apstākļos šis mērķis vienkārši nav sasniedzams. Visām budžeta finansētajām jomām nāksies savilkt jostu. Vai ir vērts izvest cilvēkus ielās, ja tāpat skaidrs, ka protesta akcijas redzamais rezultāts būs ķeksītis tās rīkotāju plānoto darbu uzskaitījumā? Vēl vairāk - gājiens ir pat kontrproduktīvs, jo vismaz daļai cilvēku radīs ilūziju - vajag tikai noteikt mērķi un stipri gribēt to sasniegt.
Valsts ir pamatīgā ekonomiskajā ķezā ar visām no tās izrietošajām tiešajām un netiešajām sekām, un tikt no tās ārā bez starptautiskajiem aizdevumiem mēs nevarēsim. Savukārt nākamo aizdevumu saņemšanas priekšnoteikums ir sagatavošanās strukturālām reformām, lai valsts pārvalde Latvijā nebūtu pārmēru dārga, bet veselības aprūpes un izglītības sistēmas kļūtu krietni vien efektīvākas. Tā nav vēstures ironija, ka budžeta grozījumi, kuru pieņemšana sākotnēji tika paredzēta vēlākais aprīļa pirmajās dienās, būs pavisam citādi, nekā tikuši iecerēti, un Saeimā nonāks tikai jūnija sākumā.
Pērn decembrī, kad Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība parakstīja memorandu ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kļuva zināms, ka mūsu izglītības sistēmu gaida būtiskas pārmaiņas. Kādas tās būs, zināsim jau pēc mēneša. Tas ir termiņš, kas nozaru ministriem dots priekšlikumu izstrādāšanai. Citiem vārdiem sakot, jau pavisam tuvā nākotnē ļoti daudzās jomās ļoti daudz kas nebūs kā līdz šim. Arī izglītības sistēmā. Viss minētais nav nekāds noslēpums, informācija brīvi pieejama publiskajā telpā.
Mēdz būt lēmumi, kuru pieņemšana valdībai ir neizbēgama. Ja tie ir nepopulāri lēmumi, pieņemšanu var pavilkt garumā. Nopietnas reformas izglītības sistēmā nav iespējamas mācību gada vidū, taču šī neiespējamība beidzas reizē ar mācību gadu. Var izlikties to nesaprotam, tikai tam nav jēgas.
No atbildīgām amatpersonām dzirdēts - un ne vienu reizi vien -, ka bez aizdevuma valstij savas naudas pietiks līdz Jāņiem, un pēc tam nāks valsts bankrots. Tā nu sanācis - lai izķepurotos, valsts budžets jāsamazina visai dramatiskos apmēros. Nav nekāda pamata domāt, ka par bankrota draudiem teiktais būtu blefošana, jo šajā gadījumā blefošanai nav nekādas jēgas.
Tāpat kā nav jēgas protesta gājienam, jo ar to valsts kasi neuzpildīsi. Protams, pasākums ir pieteikts un atļauts un nevienam nevar tikt liegts tajā piedalīties. Taču jostas savilkšana jau neattiecas tikai uz pedagogiem vien, tā skars ļoti daudzus valsts un pašvaldību darbā strādājošos. Ne vienādā mērā, taču skars, un te no svara ir solidaritātes princips.
Algu samazinājums nav budžetnieku specifiska liga. Tas pats notiek arī privātajā sektorā, tikai "nenāk uz āru", bet tāpēc jau "cirpieni" nav mazāk sāpīgi.
Izglītības ministre zina teikt - un nav pamata viņai neticēt -, ka gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tieši ekonomisko sarežģījumu laikā izglītībai domātais naudas daudzums tiek palielināts. To ir vērts darīt, ja nāk pienācīga atdeve - kvalitatīva izglītība, un šis rādītājs nav atkarīgs tikai no naudas vien. Ir vēl kāds nozīmīgs rādītājs - resursu izmantošanas efektivitāte, un ar to pie mums - kā nu ir, tā ir. Vēlreiz atsauksimies uz izglītības ministri. Pirms nedēļas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē viņa pastāstīja par skolu, kurā uz 80 skolēniem ir 17 tehnisko darbinieku. Izglītībai domāto līdzekļu nelietderīgas izmantošanas piemērus var sameklēt lielu skaitu. Brēcošus un mazāk brēcošus. Dabiski, tā nav skolotāju vaina, bet Izglītības un zinātnes ministrijas darba efektivitātes rādītājs. Skolotāji nevarēs ietekmēt budžeta samazināšanu, taču noteikti spēj ko citu - palīdzēt ministrijai realizēt reformu. Lai būtu guvums izglītības sistēmai, un līdz ar to arī sabiedrībai kopumā.