Oficiālā Krievija dzīvo valsts "pieaugošās varenības" ilūzijās un nespēj samierināties, ka no tās ietekmes sfēras aiziet valstis, kas atrodas bijušās Padomju Savienības teritorijā. Igaunija, Latvija un Lietuva tomēr bija īpašs gadījums. Daudz slimīgāk Krievijā uztver Ukrainas un Gruzijas vēlmi kļūt par NATO dalībvalstīm. Kā balzams uz rētām Krievijai nāca Bukarestes sammita atteikšanās piedāvāt Ukrainai un Gruzijai t.s. rīcības plānu, kas būtu aizsākums ceļam uz NATO. Taču jācer, ka tas tiks izdarīts decembrī paredzētajā NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē. Ukrainai Krievija tā īsti "netiek klāt", turklāt var cerēt, ka referendumam par Ukrainas iestāšanos NATO būs negatīvs iznākums. Citādi ir ar Gruziju, kurai ir pat divi Ahileja papēži - Abhāzija un Ziemeļosetija. Separātiskas provinces, kas pasludinājušas sevi par neatkarīgām valstīm, gan negūstot starptautisku atzīšanu. Arī Krievija - tak jau pati ir federatīva valsts - to nedara, un, visticamāk, arī nedarīs. Reāli Abhāzija un Ziemeļosetija ir tās protektorāti, kaut arī Krievija oficiāli nekad nav apšaubījusi Gruzijas tiesības uz teritoriālo integritāti. Valsts kontrolētie plašsaziņas līdzekļi uztur Krievijas sabiedrībā mītu par tai "dziļi sirdī naidīgo" Rietumu pasauli kopumā un ASV - jo īpaši. NATO kā bubuli, gluži tāpat, kā vietu ANO Drošības padomē, Krievija ir mantojusi no PSRS. Eventuālā NATO valstu tanku armiju koncentrēšanā Harkovas rajonā - lēcienam uz Maskavu, protams, ir muļķības, kurām pat Krievijā lāga netic. Ticamāk izklausās pastāsti par "draudiem", kurus it kā radīšot Centrāleiropā dislocēta pretraķešu aizsardzības sistēma. Patiesībā Krieviju satrauc nevis iespējamais militārais apdraudējums no NATO puses, bet gan NATO paplašināšanās, jo alianses ietvaros pieņemamos lēmumus Krievija nevar nopietni ietekmēt. Atšķirībā no ANO, kur tai ir veto tiesības. NATO ir militāri politiska organizācija, kuras darbībā arvien prevalējošāka kļūst tieši politiskā puse. Tas viss "neiet kopā" ar Krievijas "pieaugošo ietekmi" visā pasaulē, un visuzskatāmākais piemērs ir Kosovas valsts starptautiskā atzīšana. Pretēji tam, ko paģērēja Krievija. Paturēt Gruziju savu vasaļu pulciņā ar brutāliem paņēmieniem Krievija mēģināja vairāk nekā gadu, kad pēc spiegu skandāla sekoja Gruzijas ekonomiskā un transporta blokāde, par veselībai bīstamu pasludinot pat minerālūdeni Boržomi. Vēlamo rezultātu tas nedeva - Gruzija neatteicās no ieceres iestāties NATO. Transporta blokādes vairs nav, tas no vienas puses. Taču no otras - Krievijā visaugstākajā līmenī pieņemts lēmums par ekonomisko sadarbību ar Abhāziju un Ziemeļosetiju, kā arī Krievijas konsulāro iestāžu atklāšanu. Gruzijai ir pamats bažām par Abhāzijas un Ziemeļosetijas iespējamo pakāpenisku aneksiju. Šai problēmai pagājušajā otrdienā veltītā ANO Drošības padomes sēde beidzās bez rezultāta. Nākamajā dienā ASV, Lielbritānija, Vācija un Francija aicināja Krieviju atcelt vai vismaz atstāt šo lēmumu uz papīra. Krievija šo aicinājumu raksturoja kā "pārspīlējumu" un piesauca Krievijas lomas nomelnošanu. Pa vidu visam virs Abhāzijas tika notriekta Gruzijas bezpilota izlūklidmašīna. Videoieraksts rāda, ka vaininieks ir Krievijas iznīcinātājs. Krievija noliedz, ka tās kara lidmašīna atradusies Gruzijas gaisa telpā. Gan Abhāzijā, gan Ziemeļosetijā ir daudz Krievijas pilsoņu - separātiskajos reģionos to piešķīra visiem gribētājiem, jo tas ļauj likt galdā spēcīgu argumentu - katrai valstij jāizstāv savu pilsoņu intereses, lai kur tie atrastos. No pazīstamākiem personāžiem pirmais par militāra spēka iespējamo izmantošanu, lai aizsargātu Krievijas pilsoņu intereses Abhāzijā un Ziemeļosetijā, ierunājās Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Jurijs Balujevskis. Labi, ģenerālim ģenerāļa valoda. Taču līdzīgus vārdus piektdien teica kāds augsta ranga diplomāts, bet vakar - Federācijas padomes priekšsēdētājs Sergejs Mironovs. Saskaņā ar "rangu tabulu" viņš ir Krievijas trešā augstākā amatpersona. Joki mazi. Gruzijai ir pamats uzskatīt, ka pastāv "tiešs militārs apdraudējums". Lai tas realizētos rīcībā, pietiek ar vienkāršu provokāciju. Šis nu ir brīdis, kad NATO būtu jāliek lietā sava autoritāte, lai atvēsinātu vienu otru pārkarsušu galvu. Krievijā.
Askolds Rodins: Gruzija meklē atbalstu
Šodien Briselē NATO padomes speciāli sasauktajā sēdē piedalīsies Gruzijas prezidenta speciālais pārstāvis, lai informētu alianses dalībvalstis par pieaugošo spriedzi Gruzijas un Krievijas attiecībās. Abu valstu attiecību pasliktināšanās, visticamāk, būs arī rīt paredzētās NATO un Krievijas padomes sēdes darba kārtībā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.