Askolds Rodins: Piektdienas klupiens Īrijā

Par to acīmredzot spriedīs šoceturtdien Briselē paredzētajā ES valstu vadītāju sammitā, kurā sākotnēji bija paredzēts apspriest tikai ar energoresursu un pārtikas cenu straujo kāpumu saistītās problēmas. Pēdējos trijos gados šī ir jau trešā reize, kad neizdodas panākt ES reformējoša dokumenta stāšanos spēkā. 2005.gadā vispirms Francijas, tad Nīderlandes vēlētāji referendumos pateica nē t.s. Eiropas konstitūcijai. Lisabonas līgums ir šīs konstitūcijas mīkstināšanas virzienā pārstrādāts variants. Īrija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā referendums bija obligāts, jo tās Augstākā tiesa vēl 1997.gadā ir noteikusi, ka jebkādiem grozījumiem bāzes līgumā par Īrijas dalību ES jābūt ietvertiem valsts konstitūcijā. Savukārt, lai to izdarītu, nepieciešams referendums ar pozitīvu iznākumu. Atcerēsimies, ka īru nē 2001.gadā, noraidot Nicas līgumu, uz kādu laiku kļuva par "Dublinas mūri" Austrumeiropas valstu, arī Latvijas ceļā uz pievienošanos ES. Pēc pamatīga izskaidrošanas darba tika sarīkots otrs referendums, un tā iznākums ļāva turpināt ES paplašināšanu. Tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā vēl vienam referendumam vismaz tuvākajā laikā nebūs jēgas. Francija, kas 1.jūlijā kļūs par ES prezidējošo valsti, jau aicinājusi tās deviņas ES valstis, kas Lisabonas līgumu vēl nav ratificējušas, pabeigt šo procesu. Līdzīga ir Vācijas nostāja. Arī Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žozē Manuels Barrozo domā, ka vajag turpināt atbalstu Lisabonas līgumam. Mūsu ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) tāpat atzinis, ka līguma ratifikācijai "jāiet uz priekšu". Pozitīvu atbildi jau devis Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns, kaut arī tradicionāli šī valsts tiek uzskatīta par visumā eiroskeptisku. Visskeptiskākā balss atskanējusi Prāgā. Čehijas prezidents Vāclavs Klauss uzskata, ka Īrijas referendums pielicis ratifikācijai punktu. Vientuļa balss, taču tā var tikt sadzirdēta. Ceturtdien Briselē uzklausīs Īrijas premjerministru Braienu Kovenu, taču referenduma negatīvā iznākuma galvenais cēlonis ir skaidrs: Lisabonas līguma pretinieki strādāja ar balsstiesīgajiem daudz efektīvāk nekā valdība. Savā ziņā iznāca "2001.gada atkārtotais izdevums". Īrijas lielākās politiskās partijas pauda atbalstu ES pārvaldes reformēšanai, tomēr ar to izrādījās par maz, lai būtu pārliecinošākas pār līguma pretiniekiem, kas līguma noraidīšanas nolūkā izveidojuši speciālu organizāciju Libertas, kas biedēja pat ar to, ka Lisabonas līgums varētu nozīmēt, piemēram, abortu legalizāciju un obligāto karadienestu. Kaut kāda nozīme, nepašaubāmi, bija arī premjera publiski atzītajam, ka viņš pats Lisabonas līguma tekstu nav lasījis. Referendumā parādījās sociāla balsojuma iezīme: līguma atbalstītāju vidū pārsvarā bija t.s. vidusšķiras pārstāvji, pretinieki galvenokārt nāca no lauku apvidiem un pilsētu strādnieku rajoniem. Īrijas referenduma rezultāts, protams, dod ieganstu paspriedelēt par tematu "dziļa krīze" vai "strupceļš". Līdzīga aina bija vērojama pirms trim gadiem, tikai nekāda "apvienotās Eiropas sairšana" nepienāca. Nepienāks arī šoreiz. Skaidrs, ka ES pārvaldes optimizācijas meklējumi turpināsies. Ir iespējami vairāki notikumu tālākās attīstības varianti. ES var vēl kādu laiciņu dzīvot "pa vecam". Ja Lisabonas līgumu būs ratificējušas visas ES valstis, atskaitot Īriju, to var pasludināt par spēkā esošu, nosakot Īrijai izņēmuma stāvokli un atstājot iespēju pievienoties līgumam vēlāk. Visbeidzot, iespējama Lisabonas līguma jaunas redakcijas izstrādāšana. Bija paredzēts, ka līgums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī, akurāt tad, kad — vēstures ironija — par ES prezidējošo valsti kļūs Čehija. Šī neveiksme ir trieciens ES autoritātei gan pašās dalībvalstīs, gan pārējā pasaulē. Ar tāda ļauna prieciņa pieskaņu par notikušo ziņoja Krievijas lielākie, valsts kontrolētie televīzijas kanāli — itin kā Īrijas referenduma rezultāts būtu pirmais solis uz ES galu. Ir divas valstis, kurām Īrijas referenduma iznākums var izrādīties nelaimes priekšvēstnesis. Dalībai ES vistuvāk tikušās Horvātija un Turcija. Skaidrība gan ES tālākās paplašināšanās, gan citos no Īrijas referenduma iznākuma izrietošajos jautājumos, domājams, nāks jau nedēļas nogalē.