Krists Leiškalns, premjera padomnieks
Nav gala pozīcijas
Šobrīd ir uzdots sagatavot izvērtējumu — ir vai nav tas (ministru un parlamentāro sekretāru ētikas kodekss) nepieciešams, kāda ir prakse citās valstīs. Jau ir sagatavots darba materiāls, bet pagaidām premjeram nav gala pozīcijas šajā jautājumā. Tas, kāpēc šis jautājums tiek risināts tieši šajā laikā, nav saistīts ar Oskaru Kastēnu. Vienkārši darba gaitā ir nācis klāt jautājums, kas jārisina.
Iveta Purne (ZZS), labklājības ministre
Varētu būt vispārīgs
Es to vērtēju visnotaļ pozitīvi. Man nav plašākas informācijas par šo ideju, jo ir svarīgi, kādi būtu kritēriji, kas un kā vērtēs, bet kopumā tā ir ļoti laba doma. Ētikas kodeksā būtu jāietver tādi vispārcilvēciski jautājumi — kā mēs komunicējam, kādā veidā strādājam ar padotajiem, kādā veidā piedalāmies dažādu institūciju darbā. Grūti noteikt viennozīmīgus kritērijus, kas visiem būtu saprotami, pie tā vēl būs ļoti, ļoti jāpiestrādā. Es domāju, ka ļoti konkrēts ētikas kodekss varētu būt tādā gadījumā, ja tas būtu vērsts uz konkrētām institūcijām, bet šajā gadījumā katra sfēra ir atšķirīga, tāpēc varbūt ētikas kodekss varētu būt vispārīgs, bet katra sfēra to vēl konkretizētu.
Iveta Kažoka, politoloģe
Ja formāls, nebūs jēgas
Es šo soli vērtēju atzinīgi tik ilgi, kamēr tas nekļūst tik formāli kā Saeimas ētikas kodeksa vai Rīgas domes ētikas kodeksa pirmā varianta gadījumā. Ministru un parlamentāro sekretāru ētikas kodekss būs noderīgs, ja to varēs izmantot kā vadlīnijas strīdīgās situācijās, tādās, kas ir aktuālas amatpersonu ikdienas darbā. Es redzu vairākus jautājumu blokus, kas varētu būt noteikti šajā ētikas kodeksā. Pirmkārt, svarīgs jautājums ir, kā nodalīt partijas darbu no ieņemamā amata. Piemēram, kuros brīžos Godmanis var paust partijas viedokli un kuros — premjera. Būtisks jautājums ir arī ministru dalība priekšvēlēšanu kampaņās, piemēram, kad Kalvītis bija premjers, bija aktuāls jautājums, vai viņa vizīšu skaits reģionos priekšvēlēšanu laikā var tik strauji pieaugt. Ētikas kodeksā var ietvert arī jautājumu par politiķu attiecībām ar civildienestu — cik lielā mērā ministrs var iejaukties ierēdņu darbā. Iespējams, varētu parādīties arī jautājums par ministru un parlamentāro sekretāru saskarsmi ar Saeimu. Taču lielākoties Latvijas institūciju ētikas kodeksos ir izplatītas vispārzināmas tikumības normas, piemēram, neapvainot nevienu, būt godīgiem. Ja Godmanis arī ir iecerējis tādu ētikas kodeksu, no tā nebūs nekādas jēgas.
Skaidrīte Lasmane, LU profesore
Pašiem ministriem jāpiedalās veidošanā
Es domāju, ka ētikas kodekss par ļaunu nenāks. Sevišķi noderīgi tas ir, ja tās pašas personas, uz kurām attieksies ētikas kodekss, to veido un aktīvi apspriež jautājumus par ētiku. Visos ētikas kodeksos ir ietvertas pamatlietas, ir nozīmīgas sadaļas par interešu konfliktu, kā arī komunikāciju — gan savstarpēju, gan ar sabiedrību. Nevar visas situācijas, ar kurām jāsaskaras cilvēkiem, ielikt ētikas kodeksā. Es domāju, ka tur jābūt pamatprincipiem, kas bieži ir abstrakti, taču jādiagnosticē arī konkrētās situācijas, vājās vietas, kas neļauj strādāt. Piemēram, komandējumu lietderība — tas ir ētikas jautājums un to var iekļaut ētikas kodeksā.
Oskars Kastēns, integrācijas lietu ministrs (LPP/LC)*
Rosinās ministriem būt vienlīdzīgiem
Ministrs "atbalsta I.Godmaņa ieceri izstrādāt Ministru ētikas kodeksu, tādējādi tiktu skaidri noteiktas ētikas normas, kuras zinātu gan paši ministri, gan sabiedrības locekļi". O.Kastēns Ministru prezidentam ierosināšot iestrādāt vairākus punktus, piemēram, "ministriem būt vienlīdzīgiem pret visiem sabiedrības pārstāvjiem, neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, rases u.tml., ministriem būt objektīviem, pieņemot ikvienu politisko lēmumu, cieši sadarboties ar saviem darbiniekiem un pakļautībā esošo iestāžu pārstāvjiem".
*Viedokli pauda viņa vadītā sekretariāta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Lielķikute