Alpīnistu grupa, kas sastāv no pieciem cilvēkiem, pievienojās tiem septiņiem cilvēkiem, kas jau atradās Gruzijā. Līdz ar to pazudušo alpīnistu meklēšanā šobrīd ir iesaistīti 12 alpīnisti no Latvijas.
Gruzijas robežsargi, kas arī
piedalījās alpīnistu meklēšanā, vakar saistībā militāro konfliktu šajā
valstī un tai sekojošo vispārējo mobilizāciju pārtrauca meklēšanu, aiz
sevis atstājot instrumentus un pārtiku.
Arī Ārlietu ministrijas rīcībā pašlaik nav nekādas jaunas informācijas par sekmēm pazudušo alpīnistu meklēšanā, LETA atzina ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis.
Ministrijas mājas lapā atzīmēts, ka sakarā ar situācijas saasināšanos un militārām sadursmēm Dienvidosetijas teritorijā, ĀM "stingri iesaka atturēties no Chinvali reģiona un Dienvidosetijas konflikta zonas pierobežas Šida Kartli rajona apmeklēšanas, kā arī izvērtēt lietderību šobrīd doties atpūtas braucienos uz Gruziju".
Tāpat, ņemot vērā nestabilo drošības
situāciju Gruzijas reģionā Abhāzijā un Kodori ielejā, Ārlietu
ministrija iesaka atturēties no šo Gruzijas rajonu apmeklēšanas, kā arī
ievērot īpašu piesardzību, dodoties uz Svanetijas un Pankisi ielejām,
Zugdidi un Tsalendžikas rajoniem.
"Pagaidām nav nekā jauna, esam zem kalna, kur satikām mūsu alpīnistus, kuri te jau ir meklējuši pazudušos biedrus četras dienas," Dienai sestdienas rītā pavēstīja arī Mihails Pietkevičs, kurš devies palīgā meklēt pazudušos Latvijas alpīnistus. Viņš arī zināja teikt, ka gruzīnu robežsargi esot atsaukti no meklēšanas darbiem sakarā ar mobilizāciju karadarbībai Gruzijas teritorijā.
Portāls www.traverss.lv vēsta, ka kalna pakājē nonākusi Oļega Mirošņikova vadītā meklētāju grupa, tagad pazudušos meklējot 12 cilvēki. Arī portāls ziņo, ka gruzīnu robežsargi pametuši meklēšanas darbus sakarā ar mobilizāciju, bet glābējiem atstājuši pārtiku un instrumentus.
Ar katru dienu arvien mazinās cerības atrast dzīvus trīs Ušbas kalnā pazudušos Latvijas alpīnistus. Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics uzskata, ka izdzīvot kalnos var, ja tam ir labvēlīgi apstākļi, savukārt profesionāli alpīnisti noskaņoti diezgan skeptiski.
Kā Dienai stāstīja M.Šics, apstākļu sakritība var ļaut alpīnistiem izdzīvot no dažām stundām līdz pat dienām ilgi. Pēc viņa vārdiem, pazudušie pēc negadījuma var atrasties dzīvi kādā sniega alā, kur temperatūra var būt virs nulles. Turklāt, ja viņi ir silti saģērbušies un ar pārtikas krājumiem, jautājums var būt tikai par palīdzības sagaidīšanu. KMC vadītājs arī pauda pārliecību, ka jebkurš alpīnists apmācīts, kā rīkoties krīzes situācijā.
M.Šics gan atzīst, ka ar katru dienu cerības arvien mazinās, jo zemās temperatūrās, bez ūdens un pārtikas “cilvēks pamazām dziest”. Taču viņš ir pārliecināts, ka glābšanas darbi jāturpina, kamēr cilvēki nav atrasti – dzīvi vai miruši. KMC vadītājs arī neizslēdz iespēju, ka lavīnas nogruvums tūristiem nesis tūlītēju nāvi.
Latvijas Alpīnistu savienības prezidents Normunds Reinbergs Dienai apstiprināja, ka alpīnistiem ir zemām temperatūrām piemērotas drēbes. Viņš gan norādīja, ka iekarojot kādu virsotni, bieži vien paliek grūti un karsti, tāpēc nav izslēgts, ka pazudušie cilvēki siltas drēbes bija novilkuši, kas mazina viņu cerību izdzīvot kalnos. Viņaprāt, cerīgāks gadījums būtu, ja alpīnisti paglābtos kādā no plaisām. Taču N.Reinbergs ir visai skeptisks par iespēju izdzīvot, ja kalnā kāpēji ierakti sniegā četru dienu garumā.
Pagaidām meklējumos atrasta viena alpīnista mugursoma, neizpakota telts, virve un daži sīkumi. LAS prezidents uzskata, ka atrastas mantas varēja tikt aiznestas ar lavīnu neatkarīgi no to īpašniekiem. Pēc viņa vārdiem, katrs negadījums kalnos ir individuāls, esot dzirdēti arī pilnīgi neticami izglābšanas stāsti.
"Tas, cik ilgi trīs Latvijas alpīnisti izturēs esošo situāciju, ir atkarīgs ne tikai no viņu fiziskās sagatavotības, bet arī no emocionālā stāvokļa, jo cilvēks nonākot tādā situācijā krīt panikā," iepriekš teicis pieredzējušais alpīnists Jānis Ventiņš. Savukārt alpīnisma instruktors Kristaps Liepiņš pauda viedokli, ka cerības, ka trīs Latvijas alpīnisti ir izdzīvojuši, ir minimālas.