Augstskolas pret plaģiātismu cīnās katra par sevi
Tās eksemplārus uzdāvināja arī ViA mācībspēkiem, kas bija devušies uz Rēzekni pieredzes apmaiņā, un grāmata nonāca ViA bibliotēkā, kur arī augstskolas pārstāvji tekstā atrada bijušās studentes teksta fragmentus. Par šo gadījumu ļāva uzzināt tikai nejaušu sakritību virkne, kas parāda vājo plaģiātisma kontroles mehānismu Latvijā. Tuvojoties studentu noslēguma darbu nodošanas termiņam, augstskolas sola, ka cīnīsies ar plaģiātismu, taču cīņu atvieglotu visu augstskolu noslēguma darbu datubāze.
Aizstāvētu darbu nodošana vēlreiz ir tikai viens no veidiem, kā studenti atvieglo sev dzīvi, paši neizstrādājot diplomdarbus. RTU rektors Ivars Knēts norāda, ka izplatītāka kļūst tendence, kad studenti nopērk diplomdarbus no personām, kuras tos raksta par samaksu. Diena novēroja, ka internetā plaukst un zeļ diplomdarbu rakstīšanas bizness. Rafinētāki studenti var arī pārtulkot kādu ārzemju autoru darbu, piemēram, atrodot to internetā, ko atklāt ir vēl grūtāk, norāda LU prorektors Juris Krūmiņš. Pašlaik augstskolas pret plaģiātismu cīnās katra par sevi. Vaicāti, kā kontrolēt, vai studenti iesniedz savus darbus, augstskolu vadītāji galvenokārt norāda mācībspēku virzienā. Darba vadītājs visciešāk strādā ar studentu un var novērtēt, vai tas ir viņa darbs, norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns. Līdzīgi izsakās citu augstskolu pārstāvji, norādot, ka vadītājs nevar tikai saņemt gatavu studenta darbu, viņiem jākontaktējas darba rakstīšanas laikā. Tāpat aizstāvēšanas komisiju pārstāvji, īpaši darbu recenzenti, ar jautājumu palīdzību var noskaidrot, vai students ir darba autors.
Tomēr RA gadījums, kas var rezultēties krimināllietā, pierāda, ka ar šādu paļaušanos vien nepietiek. RA studiju prorektore Angelika Juško-Štekele norāda — studente ar darba vadītāju kontaktējās regulāri, rādīja darba nodaļas, turklāt viņa labi pārzinājusi darba tēmu, tāpēc arī atbildes uz komisijas jautājumiem neradīja aizdomas. Gan viņa, gan ViA tūrisma organizācijas un vadības programmas direktore Inese Ēbele, pie kuras mācījās darba īstā autore, norāda — gadījums apliecina, ka augstskolām jākooperējas un jāveido elektroniska noslēguma darbu datubāze. A.Juško-Štekele uzskata, ka pietiktu, ja sākotnēji datubāzē būtu visu diplomdarbu nosaukumi un anotācijas, lai augstskolas saprastu, kas pētīts citās. Savukārt I.Ēbele domā, ka datubāzē jāpublicē pilnas darbu versijas un ar kādas antiplaģiātisma programmas palīdzību jāpārbauda, vai darbi nesakrīt ar citiem datubāzē publicētajiem. Šāda sistēma jau eksistē LU Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF), kur visu darbu elektroniskās versijas tiek "dzītas cauri" programmai, kas parāda, vai darbi nesakrīt ar iepriekš rakstītiem. LU SZF bibliotēkas vadītājs Jānis Kreicbergs skaidro, ka tā ir bezmaksas programma, kas ļauj pamanīt ne tikai to, vai teksts vārds vārdā nesakrīt ar citu, bet ļauj pieķert arī studentus, kas cita autora darbu nedaudz pārveidojuši. Tā ik gadu atrodot vairākus plaģiātisma gadījumus. LU SZF dekāne Inta Brikše norāda, ka pagaidām var pārbaudīt darbu sakritību tikai ar citiem LU SZF rakstītiem darbiem, ar ko nepietiek. Kopīgai datubāzei ir piekritēji vairākās lielajās augstskolās, liecina to vadības teiktais Dienai. Liepājas Universitātes rektors Oskars Zīds norāda, ka tā arī palīdzētu studentiem iepazīties ar citu veikumu un turpināt labākās iestrādes. Pagaidām skeptisks ir Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktores vietnieks Anatolijs Melnis, kurš norāda, ka pašreizējā jostu savilkšanas laikā valsts nevarēs atļauties datubāzi nodrošināt. I.Brikše gan iebilst pret šādu argumentu, jo darbu iesniegšana elektroniskā formātā neko neizmaksā un arī datubāzes administrēšanas izmaksas nebūtu lielas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.