Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja EM izstrādāto vēstules projektu.
EM norāda, ka izvirzīto mērķu sasniegšanai tiek strādāts pie risinājumiem vairākos virzienos, tostarp pamata pārtikas preču groza cenu samazināšanas un atšķirīgas cenu veidošanas attieksmes novēršanas starp vietējām un importētām pārtikas precēm.
Tāpat tiek strādāts pie pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecību līdzsvarošanas un vietējo ražotāju konkurētspējas stiprināšanas.
Vēstulē minēts, ka valdībā ir iesniegti grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, ar kuriem paredzēts noteikt pircējam pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem.
Tāpat paredzēts precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem, pārskatīt atbildību par likuma pārkāpumu īstenošanu, kā arī definēt, kas ir lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognoze un aizliegt vienpusēju sankciju piemērošanu par līguma noteikumu pārkāpumiem.
Kā arī grozījumi paredz noteikt, ka lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam ir jānorēķinās par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, ne ilgāk kā 20 dienās pēc to piegādes.
Grozījumi skatīti otrdienas, 14.janvāra, valdības sēdē.
EM vēstulē akcentēts Konkurences padomes (KP) izvērtējums par aktuālo situāciju Latvijas mazumtirdzniecības tīklos attiecībā uz vietējā ražojuma preču īpatsvaru pārtikas preču mazumtirdzniecībā.
KP aicinājusi 11 mazumtirdzniecības ķēdes iesniegt aktuālos datus par nacionālo produktu īpatsvaru sadalījumā pa 12 preču kategorijām - alkoholiskie dzērieni, dzērieni, dārzeņi, gaļa, iepakotā pārtika, konditoreja, maize, olas, piena produkti, saldētā pārtika, svaigi augļi un ogas, zivis un jūras produkti.
Līdz izvērtējuma sagatavošanas dienai KP saņēma atbildes no 10 mazumtirdzniecības ķēdēm, no kurām deviņas iesniedza konkrētus datus, savukārt SIA "Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācija" ir neatkarīgu tirgotāju apvienība un nestrādā zem vienotas programmas sistēmas, līdz ar to datus iesniegt nevar.
Dati no mazumtirdzniecības ķēdēm apkopoti par mainīgiem īsākiem un garākiem periodiem, bet kopējais īpatsvara atzīmējamais periods ir no 2024.gada maija līdz 2024.gada augustam.
Izvērtējot sniegtos datus, konstatējams, ka preču īpatsvars ir mainīgs katrā no mazumtirdzniecības ķēdēm, kā arī katrā no kategorijām. Tāpat vērā ņemams ir fakts, ka apkopotā informācija ir par laika periodu, kad svaigajiem dārzeņiem ir tikai pats sezonas sākums Latvijā, tāpat tas attiecināms arī uz svaigu augļu un ogu kategoriju.
Mazumtirgotāji arī norāda, ka svētku laiks būtiski ietekmē atsevišķu kategoriju noietu, līdz ar to arī var novērot izmaiņas Latvijas produkcijas īpatsvarā, piemēram, Lieldienās - olu kategorijai, Ziemassvētkos - konditorejai, iepakotai pārtikai, Līgo svētkos - alkoholisko dzērienu kategorijā.
Kopumā mazumtirdzniecības ķēdes norāda, ka attiecībā uz dārzeņu kategoriju un svaigu augļu un ogu kategoriju Latvijā audzētās produkcijas sezonalitāte būtiski ietekmē Latvijas produkcijas īpatsvaru - ja Latvijā audzētā produkcija pieejama pietiekamā daudzumā, tad mazumtirdzniecības ķēdes izvēlas Latvijā audzētu produkciju.
Tā, piemēram, Latvijā audzētu dārzeņu īpatsvars ir viens no svārstīgākajiem starp visām apskatītajām pārtikas preču grupām - svārstības novērotas robežās no 10 līdz 70%.
Savukārt lielākajā daļā mazumtirdzniecības ķēžu Latvijā audzētie augļi un ogas veido mazāk nekā 5% no kopējā piedāvājuma - tikai divās mazumtirdzniecības ķēdēs to īpatsvars ir no 30 līdz 40%.
Tāpat secināts, ka lielākā daļa mazumtirdzniecības ķēžu dod priekšroku Latvijā ražotajai gaļai, proti, Latvijā ražotās gaļas īpatsvars kopējā gaļas piedāvājumā veikalu plauktos ir virs 60%.
Arī maizes kategorijā mazumtirdzniecības ķēdes izvēlas galvenokārt Latvijā ražoto maizi, kas daļēji skaidrojams arī ar tās īso derīguma termiņu un līdz ar to nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas īsāku piegādes laiku līdz konkrētai tirdzniecības vietai. Latvijā ražotās maizes īpatsvars kopējā maizes kategorijā astoņās mazumtirdzniecības ķēdēs veido virs 80%.
Vienlaikus, lai pilnvērtīgi izanalizētu citu valstu pieredzi attiecībā uz vietējo produktu īpatsvara palielināšanu veikalu plauktos, Zemkopības ministrija pasūtīja pētījumu "Vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumi Eiropas Savienības valstīs" ar mērķi izvērtēt Latvijas pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus Eiropas Savienības valstīs.
Pētījuma rezultātā apzinātie pasākumi vietējo pārtikas produktu noieta veicināšanai iedalīti trīs grupās - valstiski ieviesti pasākumi, mazumtirgotāju īstenoti pasākumi, kā arī sabiedrisko organizāciju īstenoti pasākumi.
Kā valstiski ieviests pasākums minēts zaļais publiskais iepirkums, nacionālās pārtikas stratēģijas, bioloģisko produktu veicināšana, piegādātāju un mazumtirgotāju savstarpējā sadarbība, īso piegāžu ķēžu atbalsts, kā arī vietējo produktu marķējumi.
Mazumtirgotāju īstenotie pasākumi ir vietējo un reģionālo produktu piedāvājuma akcentēšana, īsās piegādes ķēdes, piedāvājot produktus no netālām distancēm no veikala atrašanās vietas, bioloģisko produktu piedāvājums, sadarbība ar piegādātājiem, produktu pārdošanas veicināšana, kā arī produktu novietojums.
Sabiedrisko organizāciju īstenotie pasākumi ir īso piegādes ķēžu veicināšana, dalība pārtikas kvalitātes standartu un bioloģisko sertifikāciju izstrādē, bioloģisko produktu veicināšana, kā arī izglītojošo kampaņu organizēšana.