Baltijas valstu premjeri: jaunajai AES vajag stratēģisko investoru; kritizē "Nord Stream"

Piektdien Baltijas valstu valdību vadītāji arī kritiski izteicās par Baltijas jūrā topošo _Nord Stream_ gāzesvadu, kam savu piekrišanu jau devušas Dānijas, Zviedrijas un Somijas valdības, ziņo BNS. Viļņā notikušajā Baltijas Ministru padomes sanāksmē Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus saviem kolēģiem sacījis, ka Baltijas valstīm jautājumos, kas saistīti ar Krieviju un Vāciju savienojošā gāzes vada būvniecību, vairāk jāstrādā kopā, lai vairotu enerģētisko drošību."Ja projektu realizēs, mēs arī turpmāk pirmām kārtām ar satraukumu vērosim tā ekoloģisko ietekmi. Otrkārt, mums vairāk jācenšas radīt precīzu stratēģisko vīziju par paņēmieniem, kas ļautu palielināt mūsu reģiona enerģētisko drošību," preses brīfingā pēc premjeru tikšanās sacījis A.Kubiļus.Savukārt V.Dombrovskis pauda šaubas par to, vai _Nord Stream_ atbilst Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas mērķiem. "Mēs, protams, nešaubāmies, ka tas ir labākais iespējamais projekts.. [Tomēr] tas ne visai atbilst ES kopējās energopolitikas mērķiem," viņš teica.Igaunijas premjers Andruss Ansips uzsvēra, ka viņa valsti visvairāk satrauc ekoloģiskie draudi, kurus rada plānotais cauruļvads. "Godīgi sakot, man šis projekts nepatīk," sacīja A.Ansips, tomēr atzīstot, ka Baltijas valstis var tikai iesniegt rekomendācijas projekta realizāciju kontrolējošajām valstīm.Trīs premjeri tikšanās laikā pārrunāja ekonomikas atveseļošanas un budžeta konsolidēšanas pasākumus, kā arī vienojās turpināt īstenot eiro ieviešanu iespējami īsā laikā, kas veicinātu Lietuvas, Igaunijas un Latvijas ekonomiskās attīstības ilgtspēju. Šajā kontekstā Ministru prezidenti atkārtoti apliecinājuši, ka Māstrihtas kritēriju izpilde, nacionālo valūtu stabilitāte un turpmāka strukturālo reformu īstenošana ir būtiska šī mērķa īstenošanai, informē L.Krapāne.Ministru prezidenti pārrunājuši paveikto un sadarbību enerģētikas nozarē. Viņi atzinīgi novērtējuši Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu (BETSP), ko šā gada 17.jūnijā apstiprināja Baltijas jūras reģiona valstu un valdību vadītāji un Eiropas Komisijas prezidents. Ministru prezidenti atzīmējuši panākto progresu un aicinājuši arī turpmāk saskaņoti rīkoties, lai īstenotu BETSP ar mērķi radīt atvērtu un pārredzamu kopējo Baltijas elektroenerģijas tirgu. Nozīmīgs pasākums šī mērķa sasniegšanai ir regulēto tarifu atcelšana ne vēlāk kā līdz 2010.gada aprīlim Lietuvas, Igaunijas un Latvijas patērētājiem, teikts paziņojumā par tikšanās rezultātiem.Tāpat premjeri uzsvēruši, ka NATO jaunā stratēģiskā koncepcija ir jābalsta uz 5.pantu kā galveno kopīgas aizsardzības principu. Secināts, ka ir nepieciešama vienošanās, lai atvieglotu praktisku sadarbību kopīga militārā iepirkuma jomā un lai sasniegtu lielāku efektivitāti un savietojamības spēju attīstību.Nākamā Ministru padomes sanāksme notiks Latvijas prezidentūras laikā 2010.gadā.