Baltkrievijas rubeļa devalvācija teorētiski nozīmēs, ka Baltkrievijas preces paliks konkurētspējīgas, taču praksē šo preču konkurētspēju nosaka pieprasījums pēc tām un tas Latvijā nav īpaši augsts, sacīja investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.
"Līdz ar to nekāda būtiska iespaida uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs. Rubeļa devalvācija nozīmēs to, ka Baltkrievijā daudziem cilvēkiem ievērojami pasliktināsies dzīves līmenis un Baltkrievijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pastiprināsies vēlme meklēt iespējas pārvietot savu biznesu vai strādāt ārpus savas valsts. Cits jautājums ir par to, cik lielas viņiem būs iespējas šīs vēlmes īstenot," sacīja Ģ.Rungainis.
Teorētiski Latvijas kokapstrādes nozare pēc rubeļa devalvācijas varētu iegūt lētākus izejmateriālus, taču praksē Baltkrievijas koksnes eksports notiek saskaņā ar ārvalstu valūtas koeficientu un reāla resursu palētināšanās nenotiks, sacīja Ģ.Rungainis.
Viņš skaidroja, ka Baltkrievijai tagad nāksies vēlreiz iziet cauri tiem procesiem, kuriem Latvija, Krievija, Ukraina ir gājusi cauri deviņdesmito gadu sākumā. "Devalvācija nozīmē to, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko bez Krievijas subsīdijām lēto izejvielu un energoresursu veidā vairs nespēj finansēt savu režīmu. Pilnīgi noteikti pieaugs iedzīvotāju neapmierinātība, kas varētu izvērsties protesta akcijās. Opozīcijas protestiem tagad Baltkrievijā varētu būt daudz lielāks atbalsts no plašākām iedzīvotāju masām," piebilda Ģ.Rungainis.
Savukārt DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka devalvācijas rezultātā Latvijas eksports uz Baltkrieviju noteikti varētu samazināsies, jo Baltkrievijā varētu kristies pirktspēja. "Tomēr Baltkrievijas vieta Latvijas eksportā nav dominējoša, apjoms ir aptuveni 3% no kopējā eksporta, tāpēc ietekme nebūs tik jūtama," sacīja P.Strautiņš.
Viņš arī piebilda, ka rubeļa devalvācija par aptuveni 55% pilnīgi noteikti nav Baltkrievijas valdības pasākums eksporta veicināšanai un saistīta ar nespēju noturēt līdzšinējo kursu. "Tiesa, jāskatās, cik lielā mērā oficiālais kurss atbilda "melnā tirgus" kursam, jo no tā ir atkarīgas dzīves līmeņa izmaiņas šajā valstī. Ja oficiālais kurss neatbilda dzīves realitātei, tad šīs izmaiņas nebūs īpaši postošas," piebilda P.Strautiņš.
2010.gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Baltkrieviju sasniedza 407,1 miljonu ASV dolāru (219 miljonus latu). Latvijas eksports uz Baltkrieviju veidoja 174,1 miljonu ASV dolāru (93 miljonus latu), kas ir 2,8% no kopējā eksporta, savukārt imports no Baltkrievijas - 233 miljoni ASV dolāri (125 miljoni latu), kas ir 4,2% no kopējā importa.
Baltkrievija pirmdien paziņoja par Baltkrievijas valūtas - rubeļa - oficiālu devalvāciju vairāk nekā 50% apmērā, pirmdien paziņoja Baltkrievijas Centrālā banka.
Centrālā banka norādīja, ka, sākot ar otrdienu, 24.maiju, rubeļa oficiālais kurss pret dolāru būs 4930 rubeļi, bet pret eiro - 6914,82 rubeļi, tādējādi rubeļa vērtība pret dolāru un eiro samazināsies par attiecīgi 56,3% un 53,1%.
Pirmdien oficiālais rubeļa kurss pret dolāru veidoja 3155 rubeļus.
Rubeļa devalvāciju Centrālās bankas pārstāvji skaidroja nepieciešamību līdz šim pastāvošo vairāku rubeļa kursu aizvietošanu ar vienu, kā arī centieniem mazināt spiedienu uz valsts valūtu.
Pēc starpbanku valūtas un skaidras naudas tirdzniecības ierobežojumu atcelšanas pagājušajā mēnesī Baltkrievijā radās vairāki rubeļa kursi.
Oficiālais rubeļa kurss pret dolāru veido aptuveni 3500 rubeļus, valūtas maiņas punktos dolāru iespējams iegādāties par 4000 līdz 4500 rubeļiem, savukārt starpbanku tirdzniecībā dolārs tiek tirgots par 6000 līdz 6500 rubeļiem.
Tajā pat laikā importētāji jau nedēļu izmanto kursu aptuveni 8000 rubeļu par dolāru.
Baltkrievijas finansiālā situācija saasinājās šā gada sākumā, kad valsts budžets vairs nevarēja izturēt Baltkrievijas sociālās politikas un prezidenta Aleksandra Lukašenko pirms pagājušā gada decembra prezidenta vēlēšanām doto solījumu spiedienu.
Pasliktinājās situācija valsts tekošajā kontā, bet ažiotāža ap valūtu negatīvi ietekmēja valsts valūtas rezervju apjomu.
Galu galā Baltkrievijas varas iestādes bija spiestas īstenot virkni pasākumu, kas paredzēti valūtas kursa stabilizēšanai.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā valsts premjerministrs Mihails Mjasņikovičs paziņoja, ka Baltkrievija no Eirāzijas Ekonomiskās kopienas Pretkrīzes fonda saņems aizdevumu 3-3,5 miljardu ASV dolāru apmērā.
M.Mjasņikovičs atklāja, ka, saņemot aizdevumu, Baltkrievija apņēmusies samazināt tekošā konta deficītu, galvenokārt īstenojot privatizācijas programmu un piesaistot ārvalstu investīcijas.