Banka: hipotekāro kredītu nemaksātāju skaits nepieaug

Bankas DnB NORD Privātpersonu finanšu restrukturizācijas atgūšanas pārvaldes vadītājs Mareks Bažovskis uzsver, ka jaunu parādnieku skaits ir apstājies, kas bankai ir laba ziņa. Esošo nemaksātāju daudzums ir stabils. Biežākais iemesls ikmēneša maksājumu neveikšanai ir darba zaudēšana. “No šīm situācijām izkāpt ir grūti. Cilvēki nāk pie mums ar iesniegumu par parāda nomaksas atlikšanu un maksājumu samazināšanu. Izvērtējot katru konkrētu gadījumu, mēs parasti nākam pretim, ņemot vērā, ko pats klients ir darījis, lai uzlabotu situāciju,” stāsta bankas pārstāvis. Lielākoties klienti vēlas iegūt laiku.Bankas dodas uz tiesu, kad parāda gadījumā saskata noteiktas pazīmes. Viena – nav cerību, ka parādnieks spēs maksāt vai arī maksājumi ir nesamērojami ar ienākumiem, un otra – trešo personu prasījumi, kas parasti ir tie paši parādi par komunālajiem maksājumiem. Tiesa, tas var būt arī nenomaksāts auto līzings. Hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumu nemaksātāju skaits ir svārstīgs, pieaug mēneša beigās. “Ja hipotekārā kredīta ņēmējs nevar veikt ikmēneša maksājumus, ir komunālo maksājumu parādi un namu apsaimniekotājs vērš piedziņu tiesā, visticamāk, ka šim piemēram, cenošoties nepalikt bešā, nekavējoties sekos arī banka, kas izsniegusi hipotekāro kredītu,” skaidro M. Bažovskis.Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis stāsta, ka bankas bezstrīda kārtībā vēršas tiesās, lai vērstu hipotekārā kredīta parāda piedziņu pret ķīlu, kas vairumā gadījumu arī ir īpašums, kurā mīt parādnieki. Izplatīts, ka izliekamie dzīvokļa iemītnieki, kas iepriekš maksājuši hipotekāro kredītu, pēc dzīvokļa pārdošanas izsolē kļūst par jauno īpašnieku īrniekiem un tādējādi paliek turpat. Lielākoties šos īpašumus pārņem bankas vai to meitas uzņēmumi. Bankām ir izdevīgāk, ja kāds tur dzīvo, jo tad nav jāmaksā komunālie maksājumi. “Vēroju, ka pēdējā laikā iedzīvotāju maksātspēja nav ne uzlabojusies, ne kritusies. Komercbanku asociācijas nosauktie skaitļi ir atkarīgi no banku politikas, kā tā izturas pret parādniekiem. Vēroju, ka skaitļi variē. Arī tiesu noslogotība regulē to lietu skaitu, kas nonāk pie mums,” tā G. Hmeļevskis. Parasti īpašums nonāk tiek pārdots ne ātrāk kā trijos mēnešos. Liels kredītņēmēju maksātspējas kritums bija 2009.gada beigās un 2010.gada sākumā. “Šķiet, toriez naudas kustība vispār bija apstājusies,” atceras tiesu izpildītājs. Diemžēl LZTI rīcībā nav vienotas statistikas, cik tieši parādnieku, piemēram, pēn zaudējuši savus kreditētos īpašumus. G. Hmeļevskis norāda, ka secinājumus var izdarīt tikai pēc izsolēs pārdodamajiem īpašumiem, šobrīd LZTI mājas lapā internetā ir aptuveni 550 sludinājumi par nekustamā īpašuma izsolēm. Ir pieredzēts arī lielāks skaits, pat tuvu 700. Tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs stāsta, ka no izsolāmās mājvietas izliekamie iemītnieki vairumā gadījumu ir gatavi šai situācijai un ir atraduši alternatīvu risinājumu. “Sen tā nav bijis, ka kāds būtu palicis uz ielas bez jumta virs galvas,” tā viņš. Daudziem palīdz radinieki, citiem savukārt ir vēl kāds dzīvoklis, kur apmesties. Uz jautājumu, vai Komercbanku asociācijas nosauktie 30 procenti nemaksātāju atbilst patiesībai, R. Veinbergs atbild, ka “varētu būt reāli”, to rāda viņa darba pieredze. Tikai 2 līdz 5 procenti no visiem, kuru īpašumi nonāk izsolē, spēj tos izglābt un izpērk paši. Lielākā daļa no nekustamajiem īpašumiem, kas nonāk zem izsoles āmura nemaksātas hipotēkas dēļ, ir dzīvokļi, bet arī citu īpašumu netrūkst, piemēram, māju. Vienkārši dzīvokļu dabā ir vairāk. Tiesu izpildītājs norāda, ka nevar teikt, ka to cilvēku, kuri vairs nespēj maksāt kredītmaksājumus un tāpēc tiek izlikti, kļūtu vairāk. Arī tiesu izpildītājs Juris Gehmans uzskata, ka parādnieku skaits ir pastāvīgs un noturīgs. R. Veinbergs norāda, ka apsaimniekotājiem ir grūtāk piedzīt komunālos parādus, jo parasti vispirms tiesa apmierina prasību par hipotēku un tāpēc bieži apsaimniekotāji paliek bez nekā. Jau vēstījām, ka patlaban aptuveni 30% no hipotekāro kredītu ņēmēji Latvijā neveic kredīta maksājumus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. Patlaban komercbankas sākušas piedziņas procesu pret 13 500 mājsaimniecībām, kuras ņēmušas hipotekāros kredītus, savukārt 25 000 mājsaimniecību atrodas kredīta restrukturizācijas procesā. Kopumā Latvijas komercbankas izsniegušas hipotekāros kredītus par aptuveni 1,6 miljardiem latu. Latvijā ir aptuveni 600 000 mājsaimniecību, no tām aptuveni 120 000 ņēmušas hipotekāros kredītus. 38 500 mājsaimniecības jeb 30% no hipotekāro kredītu ņēmējiem patlaban maksājumus neveic.Nupat Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus Civilprocesa likumā, lai mājas pārvaldīšanas maksas un komunālo maksājumu parādus varētu piedzīt pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas. Divās nedēļās EM izveidos darba grupu, lai apkopotu viedokļus.