Bankrotējušie zemnieki Vītiņi atrod darbu, krīzi paredz vasarā

Lai nu latviesi ejot cauri shiem grutajiem bankrotu laikiem guutu macibu. Pec gadiem,skatoties atpakal,shi bus vislabaka maciba,kadu vien dzives laika var gut.Cilveki kljus pratigaki,pieticigaki,taupigaki. Sapratis,ka taupiba nav tikai kaitinoshi pamacosho danju un zviedru ipashibas. Sapratis,ka izraditieshanas ar lielu(bet nesamaksajamu)kuti,maju un traktoru nav sapratigi. Sapratis,ka visi paradi ir kadreiz jaatdod. Un ka ir jadoma un jaskaita ar savu galvu,nevis ministrijas,kada Rozes,vai jauna "gazespiedeja" galvu. Cilvekiem gribejas dzivot labak.Ta ir pashsaprotama veleshanas.Ari par biznesu likas,kas nu tur gruts-aiznjemshos naudu,slaukshu pienu un pec gada bushu miljonars.Re ka visi valdibas vechi ir miljonari...Bet nav viss tik vienkaarshi. Vajag prasiit padomus un koopereties ar kaiminjiem-lietuvieshiem un igaunjiem.Tas nav apkaunojoshi.Kaut ko tachu lietuvieshi dara pareizak un sapratigak,ja jau vinju valsti ir tik attistita razjoshanas. Ja valstviiri(kuriem vieglak aizbraukt uz Kubu pieredzes apmainja,neka uz Lietuvu) to nemak,tad zemniekiem pashiem vajag to darit.

jāsūdz valsts tiesā par ļaunprātīgu izputināšanu! par to ka parkāpj tiesiskās paļavības likumus

Tā banka ir stulba. Cik atceros, viņiem nebija 2000 Latu ko nomaksāt laikā. Bet nebija tapēc, ka valsts spēji samazināja piena cenas. Bet valsts pārstāvis Roze (TB/LNNK) 6 gadu laikā neko nedarīja, lai kautkā uzlabotu situāciju. Visi tik mudināja ņemt kredītus, arī Godmanis un citi valdošie. Nu atvainojiet, ne jau tie zemnieciņi ir vainīgi! Vainojama ir banka, kas tagad nesaņem vairs neko, īpašums tiek izvazāts, visiem tikai zaudējumi. VAi tas ir loģiski? Nav.

galas uzpirceji - palidz Lietuviesiem izputinat Latvijas zemniekus un pie tam vel visi priecajas, rokas nenolaiz grutos brizos !!! , BET ZAGLI ARI NEGUL UN ZOG GAN DIENA, GAN NAKTI !!!! hi-hi-hi-hi-hi

Mūsu valstī litrs ūdens ir dārgāks par litru piena.....

Par Vītiņu lietu gan autorei kompliments. Domāju, ka tā pati Somijas TV viņas iespaidā uzmeklēja Vītiņus un lieliski ilustrēja situāciju valstī. Faktiski raksts ir devis dziļāku iespaidu, jo tas atbalsojies arī Somijas TV (jau divas reizes). Domāju, ka swedbankai tas liks vēl daudz rūpīgāk izvērtēt savu rīcību un attieksmi pret kredītņēmējiem un liks būt daudz elestīgākai arī pret latviešiem. Nedomāju, ka tā ir tikai sagadīšanās, ka somi par to runājuši visai skarbi. Viņiem ir labi pazīstamas zviedru metodes. Ja ASV un citur runā par banku toxic assets, tad Latvijai derētu padomāt par toxic credits, kas iespaidojuši reālas dzīves. Uz burbuļa fona par vismaz 20% uzkarsētu kredītu es sauktu tieši tā.

Diena ir plašsaziņas līdzeklis, kurš apskata ne tikai politiku vien. Tas apskata arī ekonomiskos procesus. Kur otrā pusē ir bankas, kā būtiska ekonomikas sastāvdaļa. Strautiņš bija izdevuma ekonomikas apskatnieks un drīz pēc tam - darbinieks šī procesa ietekmīgā veidotājā. No vienas puses uz otru. Tā ir vai nav? Vai Strautiņš nepārstāvēja Dienu kā ekonomikas eksperts līdzīgi kā Ozoliņš politikas jomā? Ir pārspīlēti man pierakstīt apgalvojumu, ka Strautiņš bija bezmaz pamata iemesls kādēļ cilvēki gāja uz banku. Tomēr nevar noliegt, ka savs nosacīti neliels pienesums viņa uzvārdam bija, jo pirms tam cilvēki viņa uzvārdu bija neskaitāmas reizes lasījuši respektablā izdevuma kā ekonomikas ekspertu. Bankas visā pasaulē piesaista pazīstamus uzvārdus un tam ir konkrēts iemesls. Lases piesaukšana ir vietā. Nedomāju, ka laika posms viņiem bija principiāli atsķirīgs. Tiešām nezinu vai Strautiņš starp abiem darbiem divus gadus, piemēram, Indijā meditēja. Tāpat ir mazlie īpatnēji nonivelēt swedbankas nozīmību pret prezidenta kanceleju. Mēs nerunājam par kaut kādu banku, bet gan lielāko banku Latvijā, reģionā. Par banku ar ļoti būtiski ietekmi uz valsts ekonomiku. Svara kategorijas atšķirības starp kanceleju un swedbanku nav tik lielas. Tāpat liek saraukt uzacis mēģinājums nolīdzināt Strautiņu kā "vienu no desmitiem cilvēku, kas pa šiem gadiem strādājis Dienā". Viņš bija redzama, pirmās līnijas personība. Vēl - neviena brīdī nesaku, ka "lamāsim TIKAI bankas par to, ka izsniedza ekonomiski nepārdomātus kredītus". Absolūti piekrītu, ka šai procesā vislielāko lomu nospēlēja valsts lobiji nekustamajam īpašumam. Tomēr bankas bija ārkārtīgi būtisks šī procesa virzītājs, jo viņas bija tas mehānisms, kas veda šeit iekšā naudas masu. Labi apzinoties ko dara. Teikšu skarbi, lūdzu nemelot, ka SSE nemāca, kas ir graujoš un augoš tekošā kontā deficīts, ekonomikas pārkāršana un citas skaidras indikācijas. Swedbanka Rīgā un Zviedrijā analītiķi to skaidri redzēja un apzinājās. Bet turpināja izsniegt kredītus, tai skaitā pret t.s. faktiskajiem ienākumiem. Nav pareizi vainot bankas vien, bet tas nenoņem atbildību, jo ja valdība, salīdzinoši runājot, atvēra sabiedrībai plati vaļā muti, tad bankas piegādāja ūdeni tik lielās masās, ka cilvēki galu galā aizrijās. Par kredītu ņēmējiem, kā otru pusi. Lūdzu šeit būt uzmanīgākiem ar apgalvojumiem. Te ir plāns ledus virs cinisma jūras. Spēku sadalījums šeit ir absolūti nevienāds. Vienkāršais kredītu ņēmējs ir ierindas pilsonis ar tādu izglītību kāda viņam ir. Savukārt bankās pie kredītu pārdošanas strādājā augstas klases marketinga speciālisti. No viņu puses bija profesionāls un masīvs spiediens. Pēc savas būtības tas bija daudz spēcīgās, pārdomātāks un efektīvāks nekā, piemēram, TP un LPP pozitīvisma kampaņas. Jebkurš bankas klients izstāstīs neskaitāmus gadījumus, kad viņam, viņa ģimenes locekļiem zvanīja uz privātiem numuriem, ne reizi vien, kad pastkastītes bija pieblīvētas ar, piemēram, Hansabankas infožurnāliem, kur par vilinošiem noteikumiem varēja pirkt izcilas, jaunas automašīnas. Tie ir tikai daži mazi piemēri no totālās smadzeņu apstrādes. Tā bija vai nebija? Nedomāju, ka spēku samērs vidējam kredītu ņēmējam bija līdzsvarots pret masīvām reklāmas un marketinga mašinērijām. Tas, protams, šobrīd neattaisno kredītu ņēmējus, ka viņi līgumos parakstīja to, ko parakstīja. Varbūt viņiem vajadzēja rūpīgāk lasīt arī objektīvu informāciju, ko pēc savas definīcijas vajadzēja sniegt ietekmīgiem un respektabliem izdevumiem ar nopietniem ekonomikas apskatniekiem. Ja man šajā brīdī, kāds teiks, ka rakstīt jau rakstīja, bet viņi, acīmredzot, nesaprata, tad es teikšu - tas, ka rakstīto nesaprata, nav lasītāja vaina, bet gan rakstītāja nespēja paskaidrot. Nezinu, iespējams, viņš tajā laikā bija ceļa jūtīs uz augstāku amatu, augstākā augstceltnē. Katrā ziņā viņš vienu dienu bija Dienā, pēc kāda mirkļa Hansabankā. Es te saredzu pamatīgu ētisku problēmu Strautiņam, Dienai un swedbankai. Jāsaka, ka bankas, valdība, nekustamo īpašumu spekulanti, lobija nav vienīgie procesa vaininieki. Ir jabūt drosmei to apzināties. Nevis lai gūtu baudu no vainas apziņas, bet gan lai spētu saredzēt mācību kļūdās. Šai gadījumā minētā somu filma ir labs piemērs cik presei jābūt skarbai, pat pret lielām zviedru bankām. Man žēl, ka to LV nevar redzēt, bet Dienai nudien to derētu nepaslinkot un caur saviem kanāliem dabūt un ielikt Dienas TV. Filmas sākumā ir smagi latviski citāti, uzņēmējs Ritenieks kādā 18 minūtē pasaka tik skarbi, ka LV skatītājs sarauktu uzacis. It sevišķi pēc sekojošā kadra kas nāk uzreiz pēc smaga izteikuma.

tai vecenei prāta pietika nofotografēties pie swedbank mājas :D smiekli nāk.

Piedodiet, ka man nebūs sevišķi daudz laika komentēt katru Jūsu komentāra teikumu, jo neesmu Swedbank PR speciālists, tāpēc atbildēšu tikai par Dienu: a) Diena un Pēteris - atvainojiet, bet banka un laikraksts nav konkurējoši biznesi vienā nozarē. Līdz ar to salīdzinājums ar Ozoliņu, Puzi un no tā izrietošie secinājumi, ka cilvēki gāja uz Swedbank pēc kredītiem, jo tur strādāja Dienas kādreizējais komentētājs, neiztur kritiku. Tāpat Lases piesaukšana nav vietā. Ja viņa būtu aizgājusi uz banku, nekādas profesionālās kritikas nebūtu bijis. Liela daļa banku PR cilvēku ir bijuši žurnālistikā. Viņa aizgāja no aktīvas prezidenta kritikas pie prezidenta ļoti īsā laika posmā. b) es arī nevaru piekrist uzstādījumam "lamāsim tikai bankas par to, ka izsniedza ekonomiski nepārdomātus kredītus". Bija otra puse, kas šos kredītus prasīja un ņēma, un trešā - valsts vadība - kas redzēja, saprata, un neko nedarīja. Es nevaru iztirzāt Vītiņu lietu sīkumos, jo viņi nepiekrita, ka banka par viņiem runā, un laba žurnālistika nepieļauj tikai vienas puses viedokļa uzdošanu par pilnīgu patiesību. Gadījums nav melnbalts. Banka varēja būt elastīgāka risinājuma meklējumos, tas gan fakts. Skumjas jau ir faktā, ka bankai šis ir sliktais kredīts, ko varbūt atgūs ar zemes pārdošanu, bet cilvēkiem - visa dzīve, kas ir daudz smagāka cena. Tāpēc mums likās svarīgi izsekot, kas ar viņiem notiek tālāk un cik daudzi ir līdzīgā situācijā, un vai bankas rīkosies līdzīgi vai tomēr centīgāk meklēs risinājumus.

to mb Tu Latvijaa to filmu skaties? Es atradu, bet neraada. Paradas uzraksts, kaa arpus Somijas nevar skatities.

"Nu, un, ka Peteris Strautins ir bijis Dienas darbinieks? Sajos gadus desmitiem cilveku ir bijusi darbinieki seit" ----------------------------------------------------- ----------------------------------------- Atļaušos nepiekrist. Te ir vismaz divas problēmas. Šaubas, ka ar "nu un?" kāds komentētu faktu, ka, piemēram, Ozoliņš vienā dienā taptu par Puzes politisko analītiķi. Te ir skaidra analoģija, Strautiņš nebija viens no desmitiem Dienas darbiniekiem, viņš bija redzams ekonomikas apskatnieks ar pamatīgām slejām. Rangu tabulā viņš ekonomikas lietās bija apmēram turpat kur Ozoliņš politikas komentāru slejās. Pēc tam Strautiņš faktiski aizgāja pretējā pusē, uz banku, kuras loma tagad tik nepievilcīgi izgaismojusies ekonomikas pārkarsēšanā. Te nav runa vien par pāriešanu no viena privātbiznesa uz otru. Faktiski ar Strautiņa pārpirkšanu Swedbanka ieguva arī zināmu daļu no Dienas uzticības kredīta. Otra problēma ar Strautiņu ir duālas attieksme pret personām. Mēs visi redzējam ārkārtīgu kritiku, ka Lase pārgāja otrā pusē - strādāt pie prezidenta. Tad bija ārkārtīga diskusija par ētiku un tādā garā. Tagad teikt par Strautiņu - nu un.... Atvainojiet, bet Stratiņš saņems algu no tādām pašām vēl nenobankrotējušām vītiņām. Ir smags jautājums cik swedbankas portfelī ir kredīti, kas izmantojot uzpūsto burbuli ir par vismaz 20% augstāki nekā tie pie būtu pie mērenākas kreditēšanas politikas. Vai Dienai jelkad izdosies iegūt no swedbankas informāciju, kur varētu salīdzināt privātpersonu izsniegto kredītu pret viņu oficiālajiem VID fiksētajiem ienākumiem? Šāda informācija apliecinātu, ka swedbanka apzināti pievēra acis uz notiekoši un faktiski piedalījās burbuļa pūšanā. Kad Dienas publicēs prēmiju apmērus, kursu nopelnīja vadošie Zviedrijas swedbankas bosi par "panākumiem" Latvijā. Atvainojiet, bet viņi dzēra chamgane un atpūtās Riviera uz vītiņu rēķina. Viņa tagad glābjas pie lietuviešiem, bet swedbankas bosi attaruc .... Atvainojos. Nav būtiski tagad izlamāt zviedru kapitālistus, lai ap sirdi vieglāk paliktu. Dienai ir jāuzcepj suta, lai nākošie zviedru kapitālisti atkal neiedomātos maukt uz pilnu klapi, skaidri redzot, ka, piemēram, tekošā konta deficīts Latvijā aug un aug. Vai tad neredzēja, ka tas aug nevis uz attīstības iekārtu kredītiem, bet patēriņa...? Redzēja, zināja. A swedbanka tās īpaši netraucēja, jo hipotekārie kredīti ilgtermiņā ir stabila būšana. Lai taču tie latvieši pārmaksā burbuļa piepūstos 20%.

"vispirms par linku - manuprat, diena.lv dzesh jebkuru linku automatiski (kaa to dara lielaka dalja interneta portalu) un tur nav jamekle nekadi zemteksti, kuri ir pat smiekligi." ----------------------------------------------- - Nedomāju, ka tas ir smieklīgi. Tas nav pretrunā ar ētiskajām normām, korektu uzvedību internetā. Tā ir atsauce, kas cilvēkiem par konkrēto tematu dod papildus informāciju. Tā ir iespēja gūt paplašinātu informāciju arī no citiem avotiem. Šajā gadījumā Diena to liedz. Tā sanāk. Pieņemu, ka tam ir citi apsvērumi, bet tas nozīmē, ka tehniski kaut kas nav līdz galam pārdomāts. Tas nozīmē, ka cilvēkiem Dienas komentāri ir nepilnvērtīgs forums, kurā, piemēram, nevarētu uzzināt arī kādu īpašu labu video no tās pašas YouTube vai citiem avotiem. Neredzot šo filmu, piemēram, nezzinātu, ka DP ir paveikusi starptautisku publicitāti tam Ventspils ekspertam, kuru arī redzam filmā. Tragikomiski, ka ar DP svētību viņš apšauba Latvijas ekonomikas stabilitāti jau starptautiskā līmenī. Par Strautiņu negribu diskutēt, šai pašā filmā viņš diezgan nejauki konfrontēts, emocijas pret auksti komentējošiem faktiem. Ir jau ironiski, ka par Dienas atklāto stāstu jātaisnojas Dienas exdarbiniekam, kaut arī saprotu, ka linka dzēšana drīzāk ir tehniskas dabas jautājums. Filma ir labs piemērs, kā bez aizturēm tiek kritizēta swedbanka. Korektā, bet spēcīgā formā.

Ka banka nezin ko darit , ieliekiet ieksa tur Zatleru ar visu zoodarzu un viss bus kartiba................

Billīt, izkopējot citāta fragmentus, jēgu sagrozīt māku arī es, ar to nesacentīsimies, sarunāts? Vai zemniekiem slaukt 2 govis – protams, ka nē, ja vien tas nav Jūsu apzināti izvēlēts dzīvesveids. Bet darīt var to pašu, ko vairāki simti citu zemnieku – būvēt fermas 150 -400 govīm (var arī vairāk, bet mazāk gan bīstami) un domāt līdzi tam, ko dara. Zinu daudzus, kam izdodas un tas nemaz neesot sāpīgi, tiesa, maize bez garozas arī nava.

par čaiņikiem taisnība, man liekas ka gudrie skribilenti nevarētu atšķirt govi no buļļa.