Bērnam reģistrāciju atsaka visi rajona ģimenes ārsti

Tik daudz rakstīts portālos par ģimenes ārstu negatīvo lomu-vai kaut kas mainās?

Manuprāt ļoti ciniski šo dzirdēt no mediķa (Jūs sakāt, ka esat mediķis) mutes - jābāž atpakaļ mātei vēderā. Sakiet paldies dievam, ka Jūsu ģimeni nav skārusi kāda no bērnu iedzimtām slimībām, un ceriet, ka neskars. Ceru nekad uz tādiem mediķiem netrāpīties.

ES esmu gan māmiņa,gan mediķis,labi saprotu gan vienus,gan otrusdomāju,ka mediķi vienkārši uz sava kakla nevēlas uzņemties ļoti lielu slogu un reizē arī ''nezināmi lielu atbildību'',jo nekad īsti ārsts nevar zināt ko galu beigās vēlēsies šī ģimene,bet lai šo bērnu pataisītu par normālu manuprāt šis bērns būtu jābāž atpakaļ mātes vēderā......piedodiet,daudz ko var izdarī mākslīgi,bet ne jau visu,ko cilvēks ir spējīgs gribēt.

Kāpēc vispār ārstēt? Kāda peļņa ārstam no vesela ? Ārsti ir materiāli ieinteresēti, lai tik mēs slimojam, jo biežāk, jo labāk...

suki mauki padauzas

Ļoti vienkārši: atjaunot uzskaiti pie speciālista. Ja cilvēkam ir slimība, kas: 1) vismaz tuvākajos pāris gados neizzudīs; 2) Var saasināties (jo tās garlaikoto veceņu problēmas no sērijas bišķi tā kā dur tur, un drusku tā kā sāp šite var bez jebkādas ārstēšanas ilgt mūžību un trīs dienas), tad slimniekam ir tiesības griezties tieši pie speciālista. Tas, protams, prasīs elektroniskos reģistrus, jo citādi nodrošināt reālu uzskaiti.....taču tā kā tagad, arī nevar turpināties, jo tās garlaikotās vecenes kā reizi par spīti visiem ģimenes ārstiem, tiek gan pie speciem, gan uz slimnīcām

Par tantukiem taisnība, tomēr - vai ģimenes ārstam ir jābūt sociālajam darbiniekam, kas šos vecīšus uzklausa, vai tomēr ģimenes ārstam primāri jābūt ārstam? Un vai cilvēkam, kurš pie ārsta iet tikai tad, kad tiešām ir slims, un kad viņam to akūti vajag, būtu jācieš tāpēc, ka ārsts savu laiku tērē, darot pēc būtības sociālo darbu?

Un īstā vieta ir par nodokļu maksātāju naudu "izklaidēties" ģimenes ārsta kabinetā. Protams, ka ārstam ar šādiem tantukiem ir vieglāk, jo visa slimības vēsture ir zināma no galvas un tādam cilvēkam veselību arī īsti nesalāpīsi. Cita lieta attīstības stadijā esošs bērns, kam viss vēl prīekšē. Tad nu laimes spēle - vai bērnam pretī ir ģimenes ārsts ar atbilstošām zināšanām nevis "terapeits" kā minēts rakstā.

Artūram veiksmes! Tas puika un viņa ģimene ir lieli malači un jācer, ka viņu stāsts palīdzēs citiem saņemties un risināt problēmas. Un arī liks kādam ierēdnim vai politiķim aizomāties, cik ļoti veselības aprūpe (gan sanatorijas, par ko ģimenei pašai jāmaksā; gan fizioterapijas procedūras) sux. Valstij, protams, nav jāpasniedz viss uz šķīvīša katram iedzīvotājam, bet šitā gremdēt ģimeni, kura cīnās un cenšas puikam dot iespēju dzīvot un mācīties kā to viņam it kā garantē Satversme - nu, tā ir vienkārši bezkaunība.

Ja Rīgā rindā gaida vairāki ''gimenes ārsti un 70 gadus veca kundze nevar izbraukāt, varbūt VOAVaA ir vērts pārskatīt līgumus? Neredzu problēmas. Ja būs viens precedents, sāks uzreiz ņemt. Un vēl, ja ir ģimenes ārsti, kas neņem bērnus, kāpēc nereabilitēt pediatrijas specialitāti, kas tika 'uz urrā'' noniecināta.

Un kādi ir Tavi varianti? Netikt pie speciālista vispār, jo Tev nebūs ne laika, ne spēka to rindu izsēdēt. Un, cik kvalitatīva gala beigās būs tava vizīte pie speciālista? Jau tagad, ar visiem norīkojumiem un paaugstināto maksu jāpierakstās mēnesi uz priekšu, kas būs, ja katrs ies vajag vai nevajag.

Kurš tad to nezina? Galu galā visērtāk hroniski slimos no garlaicības māktiem hipohondriķiem var atšķirt tā, ka hroniķi no ārstiem šķebina, bet hipohondriķis pie viņiem skrien palēkdamies. Taču pie kā mēs, hroniķi, esam vainīgi? Kāpēc mums visas staigāšana pie ārstiem tiek mazākais dubultota?

Es kā māmiņa mazam skolnieciņam, kuram arī ir nelielas attīstības problēmas, gribētu ieteikt vecākiem vēl nesteigties ar bērniņa skolā laišanu. Bezgala nožēloju, ka vēl gadiņu nenogaidīju un nepalaidu skolā ar 8 gadiem. Skola bērnam ir milzīga slodze, un tas, ka viņš jau tekoši lasa un labi rēķina vēl nenozīmē, ka viņš ir gatavs skolai. Stress ir liels, fiziski viņam ir grūti, un tas veselībai par labu nenāk.

Vispār tas ir šausmīgi, kad bērns jāved uz to pašu poliklīniku kur ārstējas arī pieaugušie, laikam būšu nežēlīga, bet kad zīdainīšu pieņēmšanas laikā pie ārsta nāk arī tantuki un sēž koridorī kopā ar mazuļiem un vēl demonstratīvi kāsē, lai visi pievērš uzmanību cik tanta slima, vienīgais ko vēlos paņemt viņu aiz čupras un izlidināt no poliklīnikas, jo uzskatu, ka tas ir noziegums pret bērnu.

Ā, atkal Delfisti salasījušies Dienā komentēt. Jūs tiešām nesaprotat, kāpēc vajadzīga šī ģimenes ārstu sistēma? Laikam neesat ilgi pie ārsta bijuši. Nav jau tikai tādi pacienti, kuri iet pie ārsta, kad tiešām slimi. Ir vesela armija veco tantuku, kuri uz poliklīniku iet kā uz darbu, stundām sēž pie kabineta un vizītes laikā nomoka ārstu ar sarunām par to, kā šorīt vēders izgājis. Speciālistiem ģimenes ārsts ir kā tāda aizsargbarjera, lai turp norīkotu tos, kuriem vizīte patiešām vajadzīga nevis iedomu slimniekus, kuri apstāj gan acu ārstus, gan gastroenterologus, gan kardiologus, gan neirologus un ķirurgus. Mājās viņiem garlaicīgi un vientulīgi. Tad nu vienīgā vieta, kur izklaidēties ir ārsta kabinets.