Bērziņš atrodas punktā, kurā reiz bija Zatlers

«Ticu, ka mēs pēc laika varēsim lepoties ar savas valsts prezidentu, » 2007. gada maijā teica Andris Bērziņš (LPP/LC), kura domas tagad ir daudz rezervētākas, bet šos vārdus tagad skandē tie, kuri tā gada pavasarī pie parlamenta ēkas protestēja pret V. Zatlera ievēlēšanu.Prezidentu Saeima vēlēs 2. jūnijā, un arī šoreiz ir pieteikta tautas pulcēšanās pie parlamenta ēkas.Pirms un pēc sestdienasVēl pirms dažām dienām V.Zatlera un viņa konkurenta Saeimas deputāta Andra Bērziņa (ZZS) pozīcijas prezidenta kandidāta vēlēšanās no sabiedrības uztveres viedokļa varēja būt līdzīgas, bet sestdienas vakarā viss mainījās. Ar vienu paziņojumu, pēc kura 10. Saeimas dienas ir skaitītas, V. Zatlera reitings tautas acīs ievērojami pacēlās un, iespējams, viņš izpildīja arī savulaik solīto apņemšanos kļūt par tautas prezidentu.Savas prezidentūras sākumā V. Zatlers sacīja, ka neesot jutis oligarhu ietekmi, un bija pārliecināts, ka arī nejutīšot, jo «Latvija ir pārāk maza, lai mēs runātu par oligarhiem». Prezidentūras beigās no V. Zatlera acīm oligarhu ietekme vairs nebija noslēpjama un viņš nolēma rīkoties, telekompānijas LNT raidījumā svētdien arī nosaucot ietekmīgo cilvēku vārdus – Šķēle, Šlesers, Lembergs. Turpretim A. Bērziņš savā darbībā, līdzīgi kā V. Zatlers toreiz, oligarhu ietekmi vēl neesot jutis.Vēl pagājušajā nedēļā tie, kuri Rīgas pilī vēlējās redzēt stingro saimnieku, šādu personu saredzēja A. Bērziņa personā, savukārt kopš sestdienas grūti būtu apšaubīt V. Zatlera spējas iemiesot sevī šīs īpašības. Līdz sestdienai V. Zatlerā bija jūtama gan nedrošība, no kuras viņš nebija ticis vaļā četros prezidentūras gados, gan centieni iztapt vienam, otrajam un trešajam. Pēc uzrunas Latvijas Televīzijā viņš ārēji šķita atbrīvojies un ļoti pārliecināts par sevi.Turpretim A. Bērziņš, kurš pirmajās prezidenta kandidātu debatēs, kuras Kas notiek Latvijā? studijā rīkoja Jānis Domburs, pat šķita drošāks un mierīgāks, ar katru nākamo diskusiju kļuva nervozāks un dažbrīd pat nesavaldīgs. Tuvākajiem kolēģiem A. Bērziņš arī atzinis, ka jūtas jau noguris. Taču fiziskā un garīgā izturība ir prezidentam ļoti noderīgas īpašības. Nesen ekonomists Ojārs Kehris gan Dienai atzina, ka A. Bērziņš prezidenta amatam ir vairāk gatavs, nekā V. Zatlers bija pirms četriem gadiem.Katram sava pieredzeTāpat kā V. Zatleru nav iespējams salīdzināt ar priekšgājējiem Gunti Ulmani un Vairu Vīķi-Freibergu, kuri palikuši atmiņā pēc astoņiem prezidentūras gadiem, tā A. Bērziņu nevar salīdzināt ar V. Zatleru, kuram ir pirmajā četru gadu pilnvaru termiņā gūtā pieredze. Prezidenta kandidātu diskusijās dažādos medijos A. Bērziņš ir uzsvēris pieredzi tautsaimniecībā, ko vērtē kā būtisku savu priekšrocību.Diskusijās A. Bērziņš sevi ir vairāk parādījis kā cilvēks, kurš gatavotos kandidēt uz valdības vadītāja amata. Uz to vienās kandidātu debatēs norādīja arī V. Zatlers, kas gan sanāca nedaudz neveikli, jo tagadējais prezidents sacīja, ka domā savu pieredzi likt lietā šajā amatā arī nākamajos četros gados, bet A. Bērziņš, viņaprāt, daudz vairāk varētu ietekmēt valsts attīstību kā Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdis, kas ir tagad. Prezidenta pieredze dod iespēju V. Zatleram skaidrāk formulēt ārpolitikas darbības virzienus, neslēpjot vēlmi sagaidīt arī Krievijas prezidenta vizīti Latvijā. A. Bērziņš ārpolitiku vairāk skata caur atbalstu Latvijas laukiem, kas ir viena no viņa prioritātēm.Ir jautājumi, kuros abi kandidāti ir vienisprātis, piemēram, par nodokļu samazināšanu. Par Saskaņas centra iesaistīšanu valdībā A. Bērziņš diskusijās bijis rezervētāks, bet V. Zatlers uzskata, ka ir jātiek vaļā no politisko spēku dalījuma pēc etniskā principa un arī SC būtu jādod iespēja uzņemties atbildību.Kad V. Zatlers stājās amatā, viņam pārmeta atkarību no izvirzītājiem. A. Bērziņš tiek uzlūkots kā Aivara Lemberga noskatīts pretendents, lai gan pats pieteicās kandidēt. LTV raidījumā 100. pants viņš sacīja: «Es neesmu pēkšņi izlīdis no galda malas, jo esmu ievēlēts Saeimā.» V. Zatlers Saeimas vēlēšanās nav kandidējis.A. Bērziņš daudzkārt uzsvēris, ka veidos spēcīgu komandu, kas palīdzēs veikt amata pienākumus, turklāt V. Zatlers par komandu nerunā gandrīz neko. Taču var pieļaut, ka viņa panākumu atslēga slēpjas tieši Valsts prezidenta kancelejas komandā, kurā īpaša loma varētu būt kancelejas vadītājam Edgaram Rinkēvičam.