Viņš piebilda, ka Latvijā Saeimas deputātu skaitu varētu noteikt, izejot no iedzīvotāju skaita, piemēram, 2,5 miljoni iedzīvotāji vēlē 100 deputātus, savukārt ja iedzīvotāju skaits samazinās līdz diviem miljoniem - 80 deputātus.
Bērziņš sacīja, ka parlamentārā sistēma Latvijas Republikā varētu saglabāties. "Aicināšu ekspertus izvērtēt, kāds politiski administratīvais modelis nelielajai Latvijas teritorijai būtu piemērotākais," piebilda Valsts prezidents.
Viņš pamatoja, ka pašlaik situācija Latvijā salīdzinājumā ar laiku pirms 90 gadiem, kad pašreizējais modelis tika veidots, ir būtiski mainījusies. "Tas koks pa 90 gadiem ir izaudzis un sācis bojāties," salīdzināja Bērziņš.
Uz jautājumu, kas ir ir valsts sākums - bērni vai izglītība un ko vajadzētu risināt straujāk - demogrāfiju vai izglītības reformu, Valsts prezidents atbildēja: "Latvijā nekā cita kā izglītība nav." Viņaprāt, pašlaik Latvijā bērni ir kļuvuši par ienākumu avotu, taču ilglaicīgs risinājums Latvijas izaugsmei ir izglītība, lai veicinātu jauniešu konkurētspēju Eiropas darba tirgū.
Savukārt jautājumā par eiro ieviešanu vai neieviešanu Bērziņš norādīja, ka par Latvijas pievienošanos eirozonai piekrišana tika izteikta jau 2005.gadā, kad sabiedrība referendumā lēma par iestāšanos Eiropas Savienībā. Pašlaik aktuāls ir vienīgi jautājums, kad to ieviest Latvijā.
Jau ziņots, ka Bērziņš vēlas paplašināt pašvaldību pilnvaras attiecībā uz to tiesībām lemt par vietējās teritorijas dzīvi, attīstību un nākotni, pirmdien sacīja Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne.
Līdzīga sistēma pastāvot Eiropā, kur pilnvaras tiekot koncentrētas pašvaldību rokās, jo tās ir tuvāk iedzīvotājiem un spēj pieņemt racionālākus lēmumus attiecībā uz cilvēkiem, kuri dzīvo konkrētās pašvaldības teritorijā, skaidroja Krapāne.
Bērziņš arī vēlas stiprināt izpildvaru, samazinot ministru skaitu, tajā pašā laikā padarot valdību rīcībspējīgāku un lemtspējīgāku.
Runa pašlaik ir par principiem, un prezidents plāno diskusijā par gaidāmajām izmaiņām iesaistīt dažādu jomu profesionāļus, tajā skaitā juristus, valsts pārvaldes speciālistus un politologus, piebilda prezidenta preses sekretāre.
Kā ziņots, Bērziņš pirmdien aicināja nekavējoties sākt darbu pie jauna Latvijas valsts pārvaldības modeļa izstrādes, jo pašreizējais nodrošina ideālu varas līdzsvaru, bet nenodrošina attīstību, pieļaujot vāju politisko atbildību un veicinot traucējošu sāncensību.