Bez īpašiem asumiem valdība pieņem eID karšu koncepciju

Par koncepcijas tālāko virzību atbildīga būs Iekšlietu ministrija (IeM) un tās pārraudzībā esošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). E.Zalāns, pēc valdības sēdes jautāts, vai ir apmierināts ar lēmumu, teica, ka ir gandarīts redzēt, ka beidzot eID karšu ieviešanai dota konkrēta virzība. Tagad viss būšot IeM rokās, un tai konkursā būšot jāizvēlas privātais partneris. Ministrs atzina, ka viņam nekādas citas intereses par eID karšu ieviešanu neesot. "Ņemšanās ap šīm kartēm bija pārāk liela, diskusijas bija neauglīgas," teica ministrs.Lai arī iepriekš koncepcijas apspriešanas gaita valdības komitejā bija radījusi asas diskusijas, raisot domstarpības starp _Jaunā laika_ un Tautas partijas ministriem, šoreiz ievērības cienīgu asumu nebija. Tikai E.Zalāns izcēlās ar dažām dzēlīgām replikām, komentējot finanšu ministra Einara Repšes (JL) pieaicinātā nozares eksperta kompānijas _Data First _pārstāvja Ulda Bērziņa kritiku. Pēc tam, kad U.Bērziņš valdības sēdē bija atzinis, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) virzītais dokuments ir "tikpat stratēģiski vājš kā iepriekšējā reizē"" , ka nav skaidri saprotami projekta saimnieciskie aprēķini, nav skaidrs, kā tieši tiks iedarbināta e-paraksta funkcija, kas notiks, ja iedzīvotāji eID kartes neizmantos, E.Zalāns par koncepciju atbildīgo amatpersonu aicināja uz to neatbildēt. U.Bērziņu viņš salīdzināja ar pasniedzēju, kas ir atnācis un "liek visiem kā skolēniem atbildēt uz jautājumiem".E.Zalāns arī aizrādīja U.Bērziņam, ka valsts pārvaldē par dokumentiem lieto terminu "virzīt koncepciju", nevis "bīdīt koncepciju".E.Repše, kurš uzdeva vairākus jautājumus, valdības sēdes laikā bija ieturēts un savstarpējās diskusijās ar reģionālo lietu ministru neielaidās.Vairākus jautājumus valdības sēdes laikā uzdeva arī premjers Valdis Dombrovskis (JL), taču arī par tiem nekādas plašas diskusijas nebija. Saņēmuši citu nozares ekspertu - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidentes Signes Bāliņas un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas pārstāvja Evija Taubes atzinumus, ka eID karšu ieviešana būtu liels solis informācijas sabiedrības attīstībā un kavēšanās nebūtu vēlama, valdība deva zaļo gaismu koncepcijai.Saskaņā ar valdībā izlemto eID karšu ieviešanas izmaksas var veidot nepilnus desmit miljonus latu, lielāko daļu finansējuma paredzēts ņemt no ERAF. Kartes iedzīvotājiem būs jāpērk, un aptuvenās vienas kartes izmaksas veido desmit latus. Tās izsniegs un apkalpos PMLP.RAPLM koncepcijā prognozējusi, ka interese par eID kartēm būs pietiekami liela un tās tuvāko gadu laikā varētu saņemt aptuveni 800 000–900 000 iedzīvotāju. Pretēji tam U.Bērziņš karšu popularitāti apšauba. Iepriekš arī no premjera teiktā izrietēja šaubas, vai šis laiks, kad budžetā ir krīze, ir īstais brīdis eID karšu ieviešanai, un, vai šobrīd to darot, tiks sasniegts vēlamais mērķis veicināt e-parakstu.Elektroniskās identifikācijas kartes būs derīgas arī ceļošanai, tiesa gan, tikai Eiropas Savienības (ES) ietvaros. Ja persona gribēs doties ārpus ES vai uz valstīm, kur nepieciešama vīza, būs nepieciešama pase. Par karšu ieviešanu diskutēts jau daudzus gadus.