Līdz septembrim bezdarbs Latvijā bija otrais augstākais ES, atpaliekot no Spānijas, bet 2007.gadā un pagājušā gada pirmajā pusē tas bija starp zemākajiem ES un zemāks nekā vidēji visās ES valstīs.
Nākamie augstākie bezdarba rādītāji pēc Latvijas oktobrī bija Spānijā - 19,3%, Igaunijā - 15,2% (trešajā ceturksnī), Lietuvā - 13,8% (otrajā ceturksnī), Īrijā - 12,8% un Slovākijā - 12,2%.
Viszemākais bezdarbs savukārt bija Nīderlandē - 3,7%, Austrijā - 4,7%, Kiprā - 6%, Slovēnijā - 6,2%, Rumānijā - 6,4% (otrajā ceturksnī), Luksemburgā - 6,6% un Dānijā - 6,9%.
Vidējais sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis 27 ES valstīs oktobrī bija 9,3%, salīdzinot ar 9,2% septembrī. Eirozonā bezdarba līmenis oktobrī bija 9,8% - tāds pats kā septembrī.
Salīdzinājumam - pagājušā gada oktobrī visā ES vidējais bezdarba līmenis bija 7,3% un eirozonā - 7,9%.
Pēdējā gada laikā bezdarba līmenis ir paaugstinājies pilnīgi visās ES valstīs, bet pats lielākais pieaugums bijis Latvijā - no 9,1% līdz 20,9% - un Lietuvā - no 4,8% līdz 13,8%.
Vismazāk bezdarbs gada laikā ir palielinājies Vācijā - no 7,1% līdz 7,5%, Austrijā - no 4% līdz 4,7% un Rumānijā - no 5,7% līdz 6,4%.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka bezdarba kāpums Latvijā gada nogalē palielināsies.
Viņa gan uzskata, ka ""Eurostat" dati varētu būt mazliet pārspīlēti". "Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras dati uzrāda lēnāku reģistrētā bezdarba pieaugumu oktobrī," skaidro Strašuna.
"Domāju, ka lielākā korekcija darbinieku skaitā, vismaz privātajā sektorā, jau ir notikusi. Pašlaik nodarbinātība jau ir samazinājusies līdz 2003.gada līmenim, kamēr ekonomiskā aktivitāte ir 2005.gada līmenī. Darba tirgus pielāgošanās vēl nav beigusies, jo konkurētspējas ieguvumi līdz šim vēl nav pietiekoši," vērtē ekonomiste.
Pēc viņas domām, turpmākā darba tirgus korekcija, visticamāk, notiks uz darba algu samazināšanas rēķina un ražīguma uzlabojumiem. "Labā ziņa ir tā, ka produktivitāte uz viena pilna darba laika vienību pieaugusi jau otro ceturksni pēc kārtas, tātad līdz ar darbaspēka izmaksu samazināšanu notiek arī uzņēmumu ražīguma uzlabošanās," uzsver Strašuna, piebilstot, ka darba ražīguma kāpumam tomēr jākļūst "gudrākām”, tas ir, ne tikai samazinot darbaspēka izmaksas, bet arī radot veidus, kā palielināt izlaidi.