Bičkovičs: Jaunā Tieslietu padome atstāta bez finansējuma

Viņš veicis saraksti ar Finanšu ministriju, kas atbildējusi, ka naudu nedos un aicinājusi meklēt finansējumu AT līdzekļos. I.Bičkovičs šo situāciju salīdzināja ar skaistajiem un jaunajiem skolu autobusiem, kuriem nebūtu piešķirta nauda degvielai. "Tajos tad varētu iekāpt, skaisti pasēdēt un izkāpt ārā," viņš piebilda.I.Bičkovičs norādīja, ka AT budžets esot ļoti ierobežots, un izteica cerību, ka ar dažām Tieslietu padomei nepieciešamajām štata vietām varētu padalīties Tieslietu ministrija.Saeimas priekšsēdētāja biedre, Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL) savā uzrunā norādīja, ka Tieslietu padome esot ļoti svarīga un tā būšot "tiesu varas rupors".Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsvēra, ka Tieslietu padomes īsto lomu un nozīmi patlaban vēl īsti neviens neapzinās, un kas tā būs, parādīs tikai padomes paveiktais darbs - vai nu tas būs formāls, vai arī vērsts uz sistēmas pilnveidošanu. "No šīs padomes darba ļoti daudz kas atkarīgs. Tajā jābūt cienīgiem kandidātiem, kas varēs pieņemt atbildīgus lēmumus, pat ja tie kādam nepatiks," teica ģenerālprokurors.Ē.Kalnmeiers norādīja, ka viņš vēlētos redzēt augsti kvalificētu tiesu varas darbību modernā sistēmā, bet uz to nevarot cerēt bez attiecīga finansējuma. Līdz ar to ierobežota finansējuma apstākļos nevarot cerēt uz ļoti lielu progresu.Ģenerālprokurors savā uzrunā arī atzīmēja profesionāla darba nozīmi tiesu prestiža celšanā un profesionālas apmācības nepieciešamību. "Tiesu prestižu var pacelt tikai ar kvalitatīvu darbu, un to var paveikt tikai profesionāļi," sacīja Ē.Kalnmeiers.Arī tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Lieģis (PS) uzsvēra Tieslietu padomes nozīmi, norādot, ka tā stiprināšot tiesu varas neatkarību, kā arī veicinās tiesiskuma iedarbību un kvalitāti. Pēc I.Lieģa domām, Tieslietu padome dos savu artavu likumdošanas pilnveidošanā un tā var kļūt par aktīvu politikas veidotāju un partneri ar valdību un Saeimu.Piektdien Latvijas tiesneši pulcējušies gadskārtējā konferencē, kurā notiks Tieslietu padomes, kā arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Tiesnešu disciplinārkolēģijas vēlēšanas. Uz konferenci ieradušies 383 no 525 Latvijā strādājošajiem tiesnešiem, pārstāvji no Satversmes tiesas, tiesībsargs Romāns Apsītis, ģenerālprokurors, kā arī pārstāvji no valdības un Saeimas.