Kopš Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja, Latvijas Tiesnešu biedrības prezidenta Ivara Bičkoviča izvirzīšanas AT priekšsēdētāja amatam pagājis gandrīz mēnesis. Šajā laikā sabiedrība uzzinājusi gan to, ka aģenta kartiņa ar viņa vārdu atradusies tā sauktajos čekas maisos, gan arī, ka viņa vecmāmiņa bijusi poliete un notikusi tiesas prāva, lai noteiktu, kas bijis viņas meitas — Bičkoviča mātes — tēvs, kas savukārt licis diskutēt par viņa pilsonībās likumību. Dzirdēts arī viedoklis, kas disonē ar tiesneša bargo izskatu, — par Bičkoviča un visas Krimināllietu tiesu palātas pārlieko mīkstsirdību, atceļot vai mazinot iepriekšējās instancēs piespriestos sodus, kā arī par viņa pārstāvēto AT "konservatīvo spārnu".
Pats Bičkovičs kopš nominēšanas, šķiet, ieņēmis tādu kā aizsargpozīciju pret skeletu meklētājiem viņa skapī — nereti viņa uzstāšanās vai intervijas, pašam runātājam ar kabatlakatiņu susinot norasojušo pieri, caurvij taisnošanās par agrāk teikto vai darīto. Viņš arī nav slēpis, ka ir apvainojies uz plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši uz Dienu, — kļūdīšanos rakstā par paternitātes prāvu, viņš teju vieniem un tiem pašiem vārdiem pieminējis gan Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, gan televīzijas raidījumā Kas notiek Latvijā, atkārtojot, ka pats raksts un virsraksts gan bija uzkrītošs, taču atvainošanās — pavisam maziņa, dziļi avīzes devītajā lappusē.
Apvainojumus neaizmirst
Aizvainojumu ne vien Bičkovičs, bet arī citi viņa kolēģi neslēpa pirms sešiem gadiem, kad Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga paziņoja — "ir daudz tiesnešu, kuru spriedumi, kā to parāda masu mediji un katram Latvijas iedzīvotājam redzams, ir uzpirkti, nesaskan ar elementāru cilvēku izpratni par to, kas ir taisnīga tiesa zināmā situācijā", bet tiesas, kas tiek atliktas apsūdzēto slimības dēļ, kļūst par "cirku". Vīķe-Freiberga arī norādīja, ka pastāvot shēmas, kas tiesu varas pārstāvjiem ļauj sadarboties, nobēdzināt pierādījumus un par to saņemt kukuļus. Bičkovičs atzina, ka kritika ir laba lieta, taču tai esot jābūt konstruktīvai. Atbildot uz prezidentes izteikumiem, sekoja tiesnešu ārkārtas konference — ar cerību uz atklātu sarunu bez aizspriedumiem. "Ja prezidente minēs konkrētus faktus, mums nāksies viņai atvainoties," toreiz sacīja Bičkovičs un atzina, ka, visdrīzāk, nekādu faktu neesot. Arī ārkārtas konference "atklātas sarunas" un paškritikas vietā izvērtās par tiesnešu aizvainojuma izvirdumu. Bičkovičs joprojām nav neko aizmirsis, jo nesen intervijā Dienai pauda: "Tiesu sistēma — tie ir apmēram 600 tiesnešu, vēl apmēram tikpat daudz advokātu, vēl divtik prokuroru, nerunājot par kancelejām, palīgiem un citiem cilvēkiem. Tā vienkārši pateikt — jūs visi esat vienādi, nu tas nav pieņemami."
Neesmu dzejnieks
Tiesneši bija apvainojušies arī pērn, saņemot pēdējā laika smagāko sitienu tiesu varai — grāmatu Tiesāšanās kā ķēķis. Pēc garām diskusijām AT plēnums vienojās izveidot darba grupu, kas izvērtēs grāmatā minēto kolēģu rīcības ētisko pusi. Bičkovičš bija pret grupas izveidi: "Es esmu jurists, nevis dzejnieks vai literāts,(..) esmu mācīts strādāt ar faktiem."
Viņš bija starp tiem plēnuma dalībniekiem, kuri pauda, ka tiesnešu rīcībā nav sarunu atšifrējumu izdruku, bet vienīgi šī grāmata, par kurā atainoto sarunu autentiskumu var strīdēties. Tagad tiesnesis apgalvo — kad par šo jautājumu runāts AT iekšienē kādā vadības operatīvajā sanāksmē, viņš esot piedāvājis ko radikālāku par grupas izveidi, proti, paust vispārēju nosodījumu šādām tiesnešu darbībām. "Mēs nekad nevienu neesam aizstāvējuši," uzsver Bičkovičs. Atsevišķos gadījumos "savējo piesegšanu" viņam nudien nevarētu pārmest — palātas priekšsēdis kritiski izteicies par tiesu varas lielo kauna traipu kukuļņemšanā apsūdzētajām tiesnesēm Beatrisi Tāleri un Irēnu Poļikarpovu. Viņš bija ass arī izsakoties par situāciju, kurā Aivars Aksenoks, būdams tieslietu ministrs, ārpus darba laika zvanīja uz mājām Ventspils tiesas priekšsēdētājai, lai it kā noskaidrotu, kuram tiesnesim tonakt iekrīt dežūra, — interese bija saistīta ar valstij piederošo Krājbankas akciju izsoli, ko tiesa bija aizliegusi. Toreiz Bičkovičs vēlēja tiesnešiem "stingrāku mugurkalu", pretojoties tamlīdzīgiem ietekmēšanas mēģinājumiem, jo tie grauj tiesu varas prestižu.
Mīkstsirdīgs vai humāns?
Atbildot uz kritiku par Krimināllietu tiesu palātas un paša mīkstsirdību spriedumos, Bičkovičs spriedumus apzīmē kā humānus. Jāteic, šī nav viena no jaunajām vēsmām Bičkoviča nostājā — viņš ilgstoši aizstāvējis viedokli, ka pārmēru bargi sodi Latviju attālina no Eiropas. "Ir nācies dzirdēt pat runas, ka Honkongā par narkotiku izplatīšanu cērt nost roku, bet mēs nedzīvojam Honkongā, Ķīnā vai Irākā," savulaik paudis tiesnesis un norādījis, ka Latvija tiesnešus sūta izglītoties Eiropā, bet bargie un nesamērīgie sodi vedot pretējā virzienā. Tie nekādā ziņā nemazinot noziedzību: "Mēs tikai skrūvējam uz augšu sankcijas, bet nekas jau nemainās."
AT Administrācijas vadītāja Anita Kehre portālā diena.lv vīpsnājusi par Bičkoviča pašreizējo degsmi, runājot par AT attīstību. Pēc viņas teiktā, laikā, kad viņa un pašreizējais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns vēlējies viest dažādas izmaiņas tiesas birokrātiskajā sistēmā, Bičkovičs bijis viens no lielākajiem pretiniekiem. "Mums bija ļoti karstas un smagas diskusijas par to, kādu birokrātiju es te mēģinot ieviest, kādus iekšējos normatīvos aktus, kāpēc viss tas vajadzīgs. Es tikai nodarbojoties ar muļķībām un štatu uzpūšanu," atceras Kehre. Bičkovičs savukārt nav slēpis, ka tas viedoklis, ko Guļāns publiski prezentējis kā visas AT nostāju, ne vienmēr sakritis ar viņa domām. Viņaprāt, tādējādi spodrināts AT ārējais tēls, taču iekšienē valdījušas dažādas pretrunas, vadītājs neesot ņēmis vērā padoto domas. "Katrs tiesnesis individuāli ir pelnījis ja ne parlamenta deputāta līmeņa samērojamību, tad nu vienkārši ignorēt un uzskatīt, ka visi tiesneši ir viens darba rūķu konveijers un es esmu viens pats kā viņu vadītājs, un es būšu tas, kas teiks, kā viņiem strādāt… Nu, nezinu, manuprāt, demokrātiskā, tiesiskā valstī…" intervijā Dienai neapmierinātību neslēpa Bičkovičs. Viņš uzstāj, ka zināms konservatīvisms, viņa terminoloģijā, stabilitāte AT ir pat nepieciešama, jo "tiesai nevajadzētu un nedrīkstētu šūpoties līdzi katram jaunatnācējam vai katrai vēsmai". Līdzīgiem vārdiem izteicies arī AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš: "Tiesas sūtība nav locīties atkarībā no politiskās situācijas un skriet pa priekšu notikumiem. Tiesām ir jābūt stabilām, bet stabils var būt tikai tas, kas zināmā mērā ir konservatīvs." Pēc Bičkoviča domām, par AT stabilitāti liecinās taisnīgi, likumīgi nolēmumi, par attīstību — tiesnešu izaugsme pašizglītojoties, ko viņš sola veicināt.