Runājot par pašreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša darba vērtēšanu, Bičkovičs AT plēnumā piektdien paziņoja, ka prokuratūras izmeklēšanas darbs varētu būt labāks, turklāt šis jautājums jau agrāk ir aktualizēts.
Maizītis jau šogad aktualizējis šo jautājumu gan ekonomisko noziegumu, gan korupcijas noziegumu apkarošanas jomā. "Tas man šķiet simpātiski, ka viņš nenoklusē šo situāciju, bet par to runā," teica Bičkovičs.
Lai labāk uzturētu apsūdzību, viens no instrumentiem ir apmācību organizēšana prokuroriem, uzskata kandidāts.
Bičkovičs gan domā, ka ģenerālprokurors tagad nebūtu jānoņem no amata, turklāt tagad nemaz nebūtu korekti runāt par viņa atstādināšanu.
Ģenerālprokurora amata kandidāts būtu vispirms jāmeklē no prokuratūras iestāžu puses un tam noteikti būtu jābūt juristam. Turklāt Bičkovičs konsultētos arī ar pašu ģenerālprokuroru, ko tas ieteiktu savā vietā kandidēt.
Ja Bičkoviču apstiprinās Saeima, viņš ģenerālprokurora amata kandidātu meklētu savlaicīgi - vairākus mēnešus pirms termiņa beigām. Maizītim termiņš beidzas 2010.gadā.
Runājot par atbalsta gūšanu Saeimas deputātu vidū, Bičkovičs teica, ka viņš ir absolūti politiski neitrāls un deputātu acīs viņš varētu būt neitrāls. "Es domāju, ka tur [Saeimā] nav ne labvēļu, ne ļauna vēlētāju," sacīja Bičkovičs.
Viņš uzskata, ka deputātiem viņš "neesot kaķis maisā", jo daudzus gadus ir darbojies dažādās komisijās un aicināts uz Saeimu sniegt informāciju, līdz ar to tautas kalpi zinot viņa argumentāciju.
Vaicāts, par ko liecinātu, ja Saeima neatbalstītu viņa kandidatūru, Bičkovičs atbildēja, ka pēdējā laikā vai nu mērķtiecīgi, vai sagadīšanās dēļ pirmie mēģinājumi virzīt cilvēkus atbildīgos tiesu sistēmas amatos beigušies ar fiasko. Tā savulaik izbrāķēts ģenerālprokurora amata kandidāts, analoģija bijusi redzama arī Satversmes tiesas tiesnešu virzīšanā.
Ja Saeimai nepatikšot Bičkovičs, parlamentam vajadzēs apstiprināt kādu citu.
Kritiku pret sevi Bičkovičs gan sagaidot, jo Latvijā vismaz mediji esot tendēti rakstīt negatīvo.
Viņam gan grūti pateikt, vai uz viņu varētu tikt izdarīts politiskais spiediens. Vienīgā lieta, kur savu roku pieliek AT priekšsēdētājs, ir ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšana. "Tur tad kaut kā varētu iestādīt to domāšanu tā, lai to pareizāko kandidātu virza," atzina Bičkovičs.
Attiecībā uz konkrētām AT lietām Bičkovičs kategoriski noraidīja iespēju, ka viņš kāda uzdevumā censtos ietekmēt tiesas procesu.
Jau ziņots, ka AT plēnumā piektdien par AT priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīts Tiesnešu biedrības prezidents Ivars Bičkovičs.
Par Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Bičkoviču balsoja 28 tiesneši, bet pret bija 16 tiesnešu. Plēnumā izvirzītais kandidāts vēl būs jāapstiprina Saeimai.
13.jūnijā beidzas AT priekšsēdētāja Andra Guļāna pilnvaru termiņš.