Birokrātijas dēļ Latvija riskē palikt bez Eiropas naudas zinātnei

Pirms pāris gadiem Eiropa bija gatavo dot 33 miljonus latu šā projekta īstenošanai. Vietējo nesaskaņu dēļ summa sarukusi līdz desmit miljoniem, taču ietverto darbu apjoms palicis iepriekšējais."Milzīgu datu pārsūtīšana praktiski nav iespējama, jo pa vidu ir vairāki pakalpojumu sniedzēji, kas ne fiziski, ne tehniski to nespēj izpildīt. Šādu piemēru var minēt ļoti daudz, kaut vai Irbenes radioteleskops, kurš savus datus var pārsūtīt daudziem interesentiem, kas par to ir gatavi maksāt naudu, taču pagaidām tīkla neesamība kavē šo procesu," stāsta SIA "Check-it" vecākais konsultants Jānis Meirāns.Viņš bija iesaistīts šā tīkla izveidē, taču tagad ir spiests atzīt, ka dažādu ķīviņu dēļ darbs uz priekšu neiet. "Pašlaik lielākā daļa tīklu ir decentralizēti un sadrumstaloti pretstatā pasaules praksei, kad ir vienots tīkls, kurā zinātnieki apmainās datiem ne tikai savā reģionā vai valstī, bet arī ar vienotu izeju uz ārpasauli un starptautiskajiem zinātnes tīkliem," skaidro Meirāns.IZM norāda, ka tā veic projektu izvērtēšanu, taču šis process esot laikietilpīgs, tāpēc kavējoties. No 95 projekta sadarbības partneriem 92 ir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas, savukārt trīs sadarbības partneri - Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Rēzeknes augstskola un Ventspils augstskola - nav reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā, kas izvērtēšanu būtiski kavējot.