Blonskis: Nāvessodu vajadzēja atstāt un pielietot atsevišķos gadījumos

Tiesa, piemēram bijušais kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Visvaldis Blonskis norāda, ka viņaprāt, nāvessods būtu piemērojams atsevišķos gadījumos.Policijas pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka policija pašlaik aktīvi strādā pie šīs lietas izmeklēšanas un centīsies panākt, lai tiesa, kura iepriekš atteicās otram aizdomās turētajam piemērot apcietinājumu, savas domas tomēr mainītu.Atbalstu nāves sodam LTV raidījumā _Atklātā ceturtdiena_ izteica arī Bērnu slimnīcas  reanimatologs Pēteris Kļava. “Es visu mūžu esmu bijis pret nāvessodu, jo man likās, ka nāvessods cilvēka psihei, dvēselei īpaši neko neizmaina. Bet es domāju, ka par to vispār ir jāsāk runāt,” P.Kļava teica LTV raidījumā. Dienas aptaujātie tiesību eksperti gan atzīst, ka runāt par šo tēmu var, bet jēgas no tā īsti nebūtu. “Latvija ir pievienojusies starptautiskiem dokumentiem, kas vienkārši izslēdz iespēju, ka Latvijā varētu piespriest nāvessodu, tāpēc šobrīd tā var būt tikai diskusija, un, protams, būtu ļoti populāri izteikt tādu viedokli, bet reāli tas nebūs īstenojams,” skaidro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa.Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins ir daudz kritiskāks pret šādu diskusiju: “Pie reizes var apspriest arī dzimtbūšanas atjaunošanu. Tas vienkārši nav nopietni! Ko vēl tad atjaunosim? Varam dedzināt raganas centrālajā laukumā, arī tā kādreiz bija, atjaunosim šito! Mēs nevaram atjaunot [nāvessodu], jo mums ir saistības,” kategoriski uzsver A.Judins.Savukārt bijušais kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Visvaldis Blonskis norāda, ka viņaprāt, nāvessods būtu piemērojams atsevišķos gadījumos. “Tas ir jautājums, ko skata sabiedrība visā pasaulē, tas jau nav tikai Latvijā vai Eiropā. Mans personsikais redzējums ir tāds, ka nāvessodu tomēr vajadzēja atstāt un pielietot izņēmuma gadījumos. To nevajadzētu pielietot politiskās prāvās, vai teiksim tā, kā agrāk padomju laikos par zādzībām šāva, bet ir atsevišķi noziegumi, par kuriem nāvessods būtu paredzams. Viens no tādiem būtu arī tā saucamā pedofilija – acīmredzot, mums sabiedrībā nebūtu vajadzīgi tādi cilvēki, kuri, pie pilna prāta būdami, var izvarot nevarīgu bērnu,” prātoja A.Blonskis.Tomēr arī viņš atzina, ka Latvijas spēkos šo jautājumu ietekmēt nebūtu, jo tas esot vairāk lielvalstu ziņā esošs jautājums, “bet nu parunāt mēs varam, pabļaustīties varam”, teica A.Blonskis. Viņš uzsvēra, ka pastāv arī cilvēcīgākas metodes kā tikt galā ar pedofiliem, piemēram, mūža ieslodzījums. “Mums būtu viņi jābaro, bet nu daudz tādu nav, un gan jau, ja mēs paši nenomirsim, viņus izbarosim,” viņš teica.