Brekte: dzīvniekus nogalinājis neesmu, tikai fotografēju

o wow kas par argumentu -redziet tur asv ir tāds mākslas novirziens road kill art..izdomā kaut kādu tizlumu ieliek krutu nosaukumu un visi domā wow baigi gudri jūtās..nu nav tā māksla un viss, vai amerikā vai te vai nezkur, nav un punkts..beigti dzīvnieki vai cilvēki ir jāpglabā vai arī medicīnas muzejā jāievieto bet arī zinot robežas šo personu un līdzīgi domājošos apraksta vārds-tizlenis

Vajadzētu autobraucējus, ne mākslinieku nosodīt!

kad talanta nav, tad jaizdomaa visadi triki kā izcelties. un vispar, vai Diena nepievers parak lielu uzmanibu sim notikumam?!

Skatiities naavei aciis un no malas skatiities uz cita naavi ir divas dazaadas lietas.

Ilzei-Skandaloza un nožēlojama ir šī diskusija! Diez, ieraugot uz ceļa nobrauktu dzīvnieku, būtu normāli saviebties un bērnišķīgā klīrīgumā nosvepstēt: fui, pretīgi! Smird! Urbānais cilvēks visbiežāk ko tādu nepamana vispār, jeb negrib pamanīt. Statīties nāvei acīs - nu nav tas patīkami, nav ērti. Man šī fotogrāfijas izsauca tikai līdzjūtību un žēlumu domājot par šīm nabaga nevainīgajām, neaizsargātajām būtnēm, kas piedzīvojušas nepelnīti brutālu nāvi - visbiežāk uz asfalta. Un no kā gan - no mūsu, "saprātīgo" rokas. Es reiz stāvēju blakus uz ietves un redzēju, kā mašinai zem riteņiem pēkšņi no krūmiem izmetās kāds muļķa kaķēns. Šoferis nebremzēja. Niedomājamā veidā nabags palika dzīvs un tikpat strauji drāzās atpakaļ krūmos. Dzīvnieku aizsardzības biedrības publiskais sašutums varbūt ir īpaša veida pašreklāma? Kristiana Brektes bildes ir nepastarpināta un tieša dzīvnieku aizstāvības akcija. Un Kristians - nenormāli pozitīvs cilvēks un spilgts mākslinieks! Un viņš skatās acīs. Arī nāvei. Atsūti man viņa bildes un taps jauna izstāde Brekte ar izlaistām zarnam ,par Brekti pārbrauc tanks Irakā u.t.t. Ir jau Pfotošops un daudz ko ,var iztaisīt!!!!

Būdams visumā liberāli domājošs, gribētu gan savu bērnu turēt tālu no tādas pasaules aprites un palikt provinciālis, kas vardi nones no ceļa, nevis skaita, cik tad šoreiz sabrauks. Tad jau pasaules elpa bija arī skaitīt, cik ebrejus vai kādus citus nošaus bedres malā... Nu, nevajag man to kroplīgo pasaules daļiņu, kur megamoderni ir izstādīt līķus. Var arī kakas izstāžu zālē salikt un nosaukt par mākslu, un būs taču gudrinieki, kas slavēs "mākslinieka" drosmi un smīnēs par nesapratēju provinciālismu. Nevajag bāzt šo vārdu vietā un nevietā - tādai pašai izstādei būs nesapratēji arī Ņujorkā, Parīzē vai Tokijā. Un tāpat kāds viņus tur sauks par provinciāļiem... Nez kur jūs ņemat, ka esat tā pasaules naba un ritenis?

Dīvaini gan - skaistu, kailu skaistuli kioska logā drīkst izlikt tikai melnā plastmasas maisā. Bet nobraukts kaķītis asins peļķē gan laikam bērnu psihi neietekmē... Nu, māksla jau ir viss, ko par tādu uzskata vismaz autors plus vismaz viens kritiķis. Galvenais - pareizs mārketings. Citādi pat Melnais kvadrāts būtu sen aizmirsts melns klucis. P.S. Ja es un droši vien jebkurš no še komentētājiem aizietu uz galeriju ar burvīgo nobraukto dzīvnieku bildēm, mūs izmestu pa durvīm. Un vēl par slimiem nosauktu.

Brektes bildes atgādina seno Peter Greenaway filmu, kurā kādi bērni skaitīja nobrauktos kustonīšus. Diemžēl Latvija ir ļoti noslēgta no pasaules aprites. Man bildes neliekas īpaši skandalozas.

vēl viens, kas pieprasa definīcijas! Un kas mainīsies, kad nosauks vārdā to, kas nav atrodams Brektes darbos, vai acīmredzamais? Un pats jau "gudri" nosaki priekš kam tas "nedefinētais" domāts! Un parasti labi paveikts darbs sniedz gandarījumu darītājam, arī māksliniekam. Par ko priecājās Brekte šinī gadījumā?

Mīl arī mirušus – nekrofils....? Ilžukam par to skatīšanos nāvei acīs..... Lai tas puisiets paskatās savai nāvei acīs, nevis uz cita nāves padarīto nopakaļ, tad arī diskutēsim.

Visiem gadās redzēt nepievilcīgus skatus, bet likt tādus pie sienas un tīksmināties, un vēl aicināt citus, lai skatās... Normāls cilvēks tā nerīkojas.

Man nebija patīkami uzklausīt gida vaicājumu, kad biju Indijā:"Jūsu zemē, kad govs NOMIRST, jūs taču viņu aprokat un ādu sadedzināt, vai ne?Jā, Indijā ir daudz visādu kontrastu un nepilnību, bet , nobraucot 3000 km, neredzējām NEVIENU sabrauktu dzīvnieku!Toties redzējām, kā uz šaura kalnu ceļa šoferis apbrauca apkārt ĶIRZACIŅAI! Ne jau velti visā pasaulē arvien vairāk cilvēku atsakās no gaļas ēšanas - vidarbietipīgākais un neracionālākais produkts!Arī mūsu ģimenē itin labi bez gaļas iztiekam. Mirušu dzīvnieku normāli cilvēki aprok.Vai cienījamais mākslinieks par to ir parūpējies pēc tam, kad savus mākslas darbus, ar velosipēdu braukādams, radīja?

Ka miris dzivnieks jaapglabaa. Ne tikai jaskaidro, bet jarada ar piemeru.

šitādas bildes bērniem vajag izskaidrot, ja viņi tādas ierauga. Par dzīvniekiem, par nāves iespējamībām uz ceļa, par cilvēkiem, kas atstāj dzīvnieciņus uz brauktuves un par to, ka šādi cilvēki ir jānicina. Lai bērni aug līdzjūtīgi un morāli lādēti cilvēki, kuri saprast, ka no viņu rīcības ļoti daudz kas ir atkarīgs un ka viņi reāli ar savām izvēlēm un attieksmēm spēj ietekmēt pasauli. Tā vietā tiek prasīts izkastrēt pasaules daudzveidību un uzpūst rōzā burbuli, kurā neviens nečurā un nekakā, nejūt badu, sāpes un ciešanas. Un pēc tam brīnās, ka bērni, kas nezina sāpes, savus sirmos vecākus ar cirvjiem sacērt!

tad nu gan Tev mazmeitiņa laikam visu dienu vienos puņķos stiagā, via arī esi aizmirsusi pastāstīt, no kurienes viņai uz brokastgalda nāk tas, ko viņa ēd? Ne jau labprātīgi gotiņa pati sevi izslauc, savāra biezpienā un sierā un pati savām kājiņām atnes, lai pēc tam līksmi skrietu atpakaļ pļavā ganīties. Cilvēks instrumentāli tur, audzē, pavairo, izmanto un pēc tam nokauj lopiņu, lai apmierinātu savas vajadzības. Un pat kārtīgas bēres nesarīko un kapsētā iesvētītā neved - aprij līķi un no spalvas džemperi un siltas zeķītes uzada. Atver acis, vecmāmuļ!