Prokuratūra uzskata, ka deputātu priekšlikums sašaurina darbību loku, kuras uzskatāmas par nelikumīgām, tāpēc tās neatbalsta.Jau ziņots, ka jūnija sākumā Valsts prezidents Valdis Zatlers šo likumu parlamentam nodevis otrreizējai caurlūkošanai, uzsverot, ka pēc V.E. Breša priekšlikumiem pieņemtā likuma redakcija sašaurina gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jēdzienu, un to, kādas darbības par tādām uzskatāmas, gan personu loku un viņu vainu, kas ir saistīta ar naudas atmazgāšanu.
Tikai ar nodomu
Jaunajos ZZS deputātu priekšlikumos atkārtoti precizēts 5.pants attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Precizējums paredz, ka "noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas ar nodomu". Turklāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu slēpšana par nelikumīgu tiek atzīta tikai tad, ja slēpējs zina, ka līdzekļi iegūti nelikumīgi.
Par šādiem "iestrādājumiem" savā blogā sašutumu pauž Saeimas deputāte Linda Mūrniece (JL). Pēc viņas vārdiem, "Bresis atkal iesniedzis priekšlikumus, šoreiz tikai nodrošinājies ar
savas kolēģes Dagnijas Staķes parakstu. Bet būtība nav mainījusies." Pēc L.Mūrnieces viedokļa, šie priekšlikumi krietni atvieglo "naudas atmazgātāju" darbības un esot "patiešām kādam Puzē dzīvībai vai brīvībai svarīgi".
D.Staķe (ZZS), kura minētos priekšlikumus parakstījusi pirmā, Dienai sacīja, ka sīkāk likumprojektu komentēt nevar. "Man priekšā nav teksta," viņa teica. D.Staķe arī pieļāva domu, ka pēc Aizsardzības, iekšlietu un korpucijas novēršanas komisijas sēdes varētu mainīt savu viedokli par sagatavotajiem priekšlikumiem.
Savukārt priekšlikumu autors V.E.Bresis šādu precizējumu iekļaušanu skaidro ar Eiropas Parlamenta (EP) direktīvas noteikumiem, kur attiecībā uz noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas darbībām esot pasvītrota frāze "ar nodomu". "Man ir svarīga tikai EP direktīva. EP ir uzlicis monitoringu, un mums jādomā, kā to izpildīt," viņš teica. Deputāts gan pieļāva domu, ka "lielas brēkas dēļ" šie priekšlikumi komisijā varētu neatbalstīt. "Sviedīsim visu ārā un dzīvosim pa vecam. Parādīsim visiem, ka mums starptautisko organizāciju noteikumi nav saistoši," sacīja V.E.Bresis. Jāpiebilst, ka V.E.Brekša iepriekš izstrādātos grozījumus, kuros citustarp figurēja termins mutatis mutandis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noraidīja, taču Saeimas plenārsēdē tas negaidīti tika atbalstīts, kas izraisīja opozīcijas pārstāvju sašutumu.
L.Mūrniece Dienai gan norādīja, ka uz EP direktīvu V.E.Bresis esot atsaucies, izstrādājot arī iepriekšējos grozījumus. Kaut direktīvā frāze "ar nodomu" ir minēta, tajā arī atrunāts, ka dalībvalstis var noteikt stingrāku regulējumu, viņa uzsver.
Prokuratūra kritiska
Savukārt ZZS juriskonsultants Māris Grudulis uzskata, ka priekšlikums konkretizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu formulējumu. " Nekonkrēti formulētu normu pieņemšana kopumā draud radīt situāciju, kad no vienas puses tiesību aizsardzības iestādēm būtu grūti strādāt ar šādu likuma tekstu un saukt pie atbildības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētājus, bet, no otras puses, ļautu saukt pie kriminālatbildības un notiesāt ar brīvības atņemšanu jebkuru personu, kura pat netīšām un neapzinoties būtu jebkādā veidā saistīta ar iespējamām darbībām, ja ar to palīdzību kāds veicis noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju," viņš teic. M. Grudulis uzskata, ka mūsu tiesību aizsargiem arvien biežāk tiek pārmesta gan nespēja cīnīties ar noziedzību, gan, tieši pretēji, darbošanās viena vai otra ekonomiskā grupējuma interesēs un selektīvi veikta noteiktu personu saukšana pie kriminālatbildības. Lai to novērstu, likumu formulējumiem ir jābūt precīziem un viennozīmīgi izprotamiem kā no piemērotāju puses, tā arī no jebkura indivīda puses un uz to arī vērsti minētie priekšlikumi, kas sagatavoti pēc iespējas precīzāk un "nevajadzīgi nepaplašinot" Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas.
Ģenerālprokuratūras pārstāve Elita Jurkjāne Dienai skaidroja, ka direktīva neprasa atkāpties no stingrākiem regulējumiem un sekot minimālām prasībām. Līdz ar to argumentus par direktīvu ievērošanu viņa uzskata par nepamatotiem. “Direktīva ir jāievieš, ja tajā minētas jaunas prasības,” viņa uzsver. E. Jurkjāne atzina, ka V.E.Breša piedāvātie priekšlikumi “būtu solis atpakaļ”, jo tie tāpat kā viņa iepriekš piedāvātie grozījumi sašaurina to darbību loku, kas būtu atzīstami par noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, kā arī sašaurina pašu noziedzīgi iegūto līdzekļu jēdzienu. “Kāpēc ZZS pēkšņi izrādīja iniciatīvu grozīt šīs normas, paliek neatbildēts,” viņa teic.
"Mutatis mutandis" vairs neparādās
Kā Diena jau rakstīja, nododot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, arī V.Zatlers vērsa uzmanību uz likuma pieņemšanas laikā dzimušo V.E.Breša priekšlikumos iekļauto juridisko jēdzienu mutatis mutandis, sakot, ka "manuprāt, no labas juridiskās tehnikas viedokļa raugoties, šajā gadījumā atsauce uz mutatis mutandis lietošanu ir pat lieka". Šoreiz gan V.E.Bresis no šī jēdziena izmantošanas atteicies.
Kā ziņots, iepriekš noziedzīgu līdzekļu definīcijas pirmā daļa paredzēja, ka par noziedzīgi iegūtiem tie atzīstami, “ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši nonākuši noziedzīga nodarījuma rezultātā, kā arī citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos”. Taču V.E.Breša iepriekš izstrādātais priekšlikums bijis stipri īsāks: “Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas valdījumā tie nonākuši tai izdarot noziedzīgu nodarījumu.”
Savukārt panta otrā daļa iepriekš paredzēja, ka “ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi” saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu “noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi””. V.E.Breša priekšlikums to papildināja, sakot, ka šis termins jāpielieto, piemērojot “mutatis mutandis” (latīņu – izdarot vajadzīgos grozījumus). V.E. Bresis iesniedza arī citus priekšlikumus šim likumprojektam.