FM uzstāj uz to, ka uz pusi no šīs naudas jāļauj pretendēt arī uzņēmējiem, kas būšot "burkāns", lai veicinātu zinātnieku un uzņēmēju sadarbību, taču pret to asi iebilst Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un zinātnieki, uzsverot, ka FM iejaucas citas ministrijas kompetencē, sestdien vēsta laikraksts _Diena_.Par ES struktūrfondu miljonu, kas paredzēti pētniecībai nepieciešamo iekārtu iepirkumam un telpu rekonstrukcijai, notiek gana.FM ierosinājumu uz pusi no visa finansējuma pīrāga saņemšanu ļaut pretendēt arī komersantiem jau atbalstījusi arī koalīcijas partneru darba grupa par struktūrfondu jautājumiem. “Pēc būtības mēs piedāvājam, lai zinātnieki un komersanti izveidotu jaunu kapitālsabiedrību, kas būtu SIA, kuras īpašnieki būtu gan komersants, gan pētniecības institūti. Šī SIA tiktu veidota, lai nodarbotos ar inovācijām,” stāstījis FM valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) nenoliedz, ka zinātnes saikne ar tautsaimniecību nav bijusi gana spēcīga. Tomēr viņas ieskatā finansējuma saņēmējam jābūt zinātniskajai institūcijai, nevis uzņēmējam. Tāpat T. Koķe nepiekrīt arī nosacījumam, ka pusei projektu jābūt komercdarbības atbalsta projektiem, jo, pirms lemt par to, kā līdzekļus sadalīt, esot jāredz pieprasījums no zinātniekiem un uzņēmējiem. Pēc E. Grēna domām, kompromiss būtu ļaut uzņēmējiem pieteikties finansējumam, bet tikai kopā ar kādu zinātnes institūtu. FM nostāja nozīmējot, ka uzņēmēji var pieteikties finansējumam, pat nepiesaistot institūtus. Tādā gadījumā var sanākt, ka kāds gateris nopērk jaunu motorzāģi un tas arī kvalificējas kā zinātnes infrastruktūras projekts, pieļauj LU rektors Mārcis Auziņš. A. Antonovs gan iebilst, sakot, ka “IZM jāpiedāvā kritēriji, kas vērtē projektu pēc būtības, vai tas tiešām ir zinātniskais projekts vai tā ir ražošanas modernizācija”. E. Grēns stāsta - ja Latvijā kompromisu panākt neizdosies, nākšoties taisnību meklēt Eiropas Komisijā.
Visu Vitas Dreijeres rakstu lasiet sestdien Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.