"Studenti par valsts budžeta finansējumu augstskolās mācās kopš pagājušā gada septembra, un viņi studijas turpina arī šogad. Es īsti neredzu iespēju, kādā veidā kāds ir izdomājis kaut ko samazināt. Tas nozīmētu studenta līguma laušanu par budžeta vietu. Lai to darītu, ir jābūt ļoti nopietniem tiesiskiem pamatiem," teica ministrs.
Runājot par IZM plāniem racionālāk izmantot finansējumu augstākajai izglītībai, Broks uzsvēra, ka jau iepriekšējos gados augstākajai izglītībai finansējums ir samazināts par 50%, tādēļ runāt par vēl lielāku samazinājumu neesot iespējams. Ministrs norāda, ka privātajām augstskolām Latvijā valsts budžeta līdzekļi ir ļoti minimāli - aptuveni 30 studiju vietām, kas diezin vai valsts budžetā dos kādu finansiālu efektu.
Arī IZM plānotās augstskolu studiju programmu izvērtēšanas rezultātā būtisks līdzekļu ietaupījums neesot sagaidāms. "Studiju programmu izvērtējums ir augstākās izglītības reforma pēc satura. Studiju programmu izvērtēšanas projekts ir jāiesniedz jau februārī, un to vērtēšana sāksies nekavējoties un ilgs divus gadus. Rezultātā mēs redzēsim, kuras studiju programmas pārklājas un kāda ir to kvalitāte," stāstīja Broks. Viņš uzsvēra, ka studiju programmu izvērtējums valsts budžetu tieši neietekmēs, jo Latvijā netiek finansētas studiju programmas, bet gan konkrēts students, taču tā mainīs studentu plūsmu, kā rezultātā varētu būt ietaupījums no administratīvajiem izdevumiem.
"Piemēram, ja valstī pateiks, ka inženierzinātnēs nevajag noteiktu skaitu studentu, tad IZM samazinās atbilstošu valsts budžeta vietu skaitu," piebilda Broks. Ministrs cer, ka pēc studiju programmu izvērtēšanas augstskolas brīvprātīgi apvienosies.
Kā ziņots, šorīt finanšu ministrs Andris Vilks (V) intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka par reformām augstākajā izglītībā un veselībā būtu jārunā arī neatkarīgi no nepieciešamās valsts budžeta konsolidācijas 50 miljonu latu apmērā. "Ja norobežojas no skaitļiem, saprotam, ka šīs ir jomas, kurās ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas," teica Vilks, piebilstot, ka šīs ir sabiedrībai akūtas jomas un no tām nevarēs izvairīties.
Par reformām minētajās jomās ir runājuši gan koalīcijas partneri, gan arī valdības deklarācijā par to ir daudz runāts, teica Vilks, atzīmējot, ka pārsteigumiem nevajadzētu būt. "Ja ejam caur konsolidāciju, tad nevar būt jomas, kuras ir ārpus aprites," teica finanšu ministrs.
Viņš pauda viedokli, ka ir lieliski zināms: ja augstākajā izglītībā un veselībā tikai liks klāt naudu, tas nedos rezultātu, ko sabiedrība un eksperti grib redzēt. Agri vai vēlu tiks secināts, ka nozares nevar saglabāt pašreizējā situācijā, uzskata ministrs.
Vilks piebilda, ka koalīcijas partneriem ir jārunā par tiem jautājumiem, kas ir rakstīti valdības deklarācijā. "Valdībai ir jāliek priekšā piedāvājums, jāredz ir alternatīvas," uzskata ministrs.
Viņaprāt, ja Latvija grib uzlabot kredītreitingu un attīstīt līdz šim salīdzinošo veiksmes stāstu, kā izkļūt no krīzes, tad tagad ir laiks, lai rīkotos.
Vilks vakar piedalījās Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) sanāksmē Briselē, kur Latvija pārliecinājusi, ka turpinās sadarbību ar aizdevējiem un ka aizdevuma programma tiks ievērota.
Aizdevējiem ir zināmas bažas par 2012.gadu, tāpēc tie vēlas, lai vairāk tiktu paveikts 2011.gadā, atzina finanšu ministrs, piebilstot, ka Latvijas valdība grib budžeta grozījumus un iespējamās korekcijas saistīt ar strukturālajām reformām. Šo aspektu aizdevēji esot izpratuši.
Vilks sanāksmē informējis par reformām, kurās Latvija gribētu redzēt pozitīvu izrāvienu, proti, pelēkās ekonomikas samazināšanā, kur ir daudz izdarīts un jāsāk dzīvē īstenot izstrādātais plāns, ar kadastrālajām vērtībām saistītās jomās, ar valsts kapitāla sabiedrību labāku pārvaldīšanu un nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītās jomās, kā arī augstākās izglītības un veselības nozarē.