Lēmums ir politisks, un politiķiem ir reizēm jāpieņem nepopulāri lēmumi ilgtermiņā svarīgu lietu labad, un arī šajā reizē tas bija pamatots. Taču, šķiet, vismaz daļa no sabiedrības pretestības nāk kā atbilde uz jautājumu: kas ir šie lēmuma pieņēmēji? Rīgas dome pašlaik, maigi sakot, nebauda rīdzinieku uzticību — acīmredzot arī kā lēmēja par nosaukuma atjaunošanu. (Meierovica bulvāra vārdu ielai piešķīra 1929.gadā, pēc tam tā bija apzīmogota gan ar Vācu Ordeņa gatves, gan Padomju bulvāra nosaukumu, bet pirms tam — kopš 1861.gada — tas bija bijis Basteja bulvāris.)
Diezin vai kāds ņemsies apstrīdēt, ka "pirmā jaundibinātās Latvijas valsts ārlietu ministra ieguldījums Latvijas de iure starptautiskajā atzīšanā (..) ir nepārvērtējams", kā atgādina ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Kaut arī nav saprotams, kāpēc Meierovics ir "vērtība, par kuru latvieši nediskutē", kā pasludināja d omnieks Dainis Stalts (TB/LNNK). Tieši par vērtībām vienmēr diskutēs, cerams, arī latvieši, turklāt diskusija šoreiz nav tik daudz par Meierovicu, cik par ielas nosaukumu. Un šajā diskusijā vērā ņemami argumenti pret nosaukuma maiņu bija gan domes pieminekļu padomei, gan Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijai. Taču politiķi nopietnas diskusijas vietā izvēlējās demonstrēt pirmām kārtām savu lojalitāti pašu priekšstatiem par patriotismu un valstiskumu.
Prezidents Valdis Zatlers bija salicis kausos un nosvēris, ka valsts izveidošana ir svarīgāka nekā viduslaiku mūru nojaukšana. Grūti iebilst, tāpēc salīdzinājums atstāj pavieglu iespaidu. Pēc domes lēmuma prezidents pauda gandarījumu, ka tas esot "ļoti valstisks un nacionāls".
Vēl kategoriskāks par Zatleru un Staltu bija domnieks Dainis Kalns (JL) — ka jābalso par, jo "pretējā gadījumā jūs būsiet puslatvieši vai neizdevušies latvieši". Kas tas ir — kāds toponīmisks rasisms? Vai ar šādu balsojumu deputāti nomazgāja savas diendienā darītās cūcības? Nav nācies no viņiem dzirdēt, ka, teiksim, sistēmiskā korupcija domē būtu vismaz tikpat nepieņemami nevalstiska un nelatviska kā deputātu vairākumam pretēja viedokļa paušana par bulvāra nosaukumu.
Ir labi, ka Rīgā atkal būs Meierovica bulvāris. Tas būs taisnīgi, jo šis bija vienīgais pirmskara ielas nosaukums Rīgas centrā, kas deviņdesmito gadu sākumā sīkmanīgu tālaika politisku kalkulāciju dēļ netika atjaunots līdz ar valsts atjaunošanu. Taču ir nepatīkami, ka izcilā valstsvīra vārdu politiķi izmantoja lētai gaisa tricināšanai un viņa piemiņas necienīgai, sīkmanīgai sevis izrādīšanai.