Burvis negrasās uzreiz rakt Daugavu

"Redziet, visi tie, kas nav kuģojuši un nodarbojušies ar to, zina, ka ir jārok. Visi, kas ir to darījuši [kuģojuši], ar rakšanu pārāk nesteidzas," uzsvēra politiķis."Vajag nevis rakt, bet būvēt," piebilda Burvis.Pēc politiķa domām, projekta kritizētāji nevis baidās par Daugavas likteni, bet gan no tā, ka notiks kravu pārdale starp dzelzceļu un ūdens ceļiem. "Otrkārt, Latvijas neatkarība enerģētikas jomā ir vajadzīga lieta Latvijai, bet absolūti nav vajadzīga ārzemju, ne tikai Krievijas, bet arī skandināvu tirgotājiem," sacīja Burvis."Kāpēc vēl baidās? Ir daudz vieglāk operēt ar svešu naudu [..] Turklāt, operējot ar svešu naudu un naudas plūsmu, ir daudz vieglāk kontrolēt, kur tā nauda aiziet. To mēs kādreiz saucām par valsts izzagšanu, nezinu, kā to tagad nosaukt. Bet šajā projektā ["Kuģojamā Daugava"] nauda nāks no investoriem, kas to būs ieguldījuši savu vajadzību nodrošināšanā. Šo naudu kontrolēs ne jau Valsts kontrole, SAB, KNAB vai vēl kāds, to kontrolēs paši investori, un tur zagt neizdosies. No tā arī baidās," sprieda politiķis.Viņaprāt, tieši kuģojamās Daugavas projekts ļaus atdot starptautisko aizdevēju piešķirto kredītu."Donorvalstis ir baņķieri, viņi skatās uz savu izdevīgumu, viņi neskatās pēc Latvijas vajadzības. Protams, ir skaisti vārdi: "Mēs jūs mīlam, un tāpēc mēs jums aizdevām." Viņi mīlēs mūs tāpat, kad ņems atpakaļ naudu ar procentiem vai ņems to, kas būs ieguldīts ķīlā? Tā ar to mīlestību ir - mēs jūs mīlam, bet par to gribam," klāstīja Burvis.Jau vēstīts, ka vasarā nodibināta partija "Daugava - Latvijai", lai panāktu neviennozīmīgi vērtētā loģistikas projekta "Daugava - Latvijai" realizāciju. Projekts paredz izveidot kuģojamu ūdens ceļu, kas savieno Baltijas, Melno un Kaspijas jūru.