Buzeks: Vēsturiskā diena Eiropai

Viena no svarīgākajām jomām, kurā palielinās Parlamenta pilnvaras, ir kopējā lauksaimniecības politika. Šajā jomā EP deputāti pirmoreiz kopā ar dalībvalstu ministriem pieņems lēmumus gan par tiesību aktiem lauksaimniecības jomā, gan par šīs jomas izdevumiem, kas sasniedz gandrīz 40% no ES budžeta. Tas pats attiecas uz ES zivsaimniecības politiku.Eiropas Parlamenta deputāti kopā ar dalībvalstu ministriem pieņems lēmumus arī tādās svarīgās jomās kā tieslietas un iekšlietas (imigrācija un patvērums, tostarp patvēruma pieprasītāju uzņemšanas nosacījumi) un starptautiskā tirdzniecības politika. EP deputātiem būs tāda pati iespēja kā ministriem paust viedokli par visu ES struktūrfondu izmantošanu.Šī pilnvaru palielināšanās pamatojas uz to, ka Parlamentam jau ir līdzlemšanas tiesības ar Ministru padomi daudzās jomās, proti, ES vienotā tirgus, kā arī vides, transporta, nodarbinātības un attīstības politikas jomā.Ar Lisabonas līgumu tiek uzlabota mūsu kontinenta pārvaldība, pastiprinot gan iedzīvotāju, gan dalībvalstu parlamentu ietekmi uz Eiropas Savienības darbību. Līgums nodrošina iedzīvotājiem lielākas iespējas tiešā veidā ietekmēt ES lēmumu pieņemšanas procesu. Piemēram, ar šo līgumu tiek izveidota «Eiropas pilsoņu iniciatīva», kas paredz iespēju vienam miljonam pilsoņu tiešā veidā aicināt Eiropas Komisiju ierosināt likumdošanas priekšlikumu kādā no ES kompetences jomām. Šāda veida tiešai līdzdalībai vajadzētu sekmēt lielāku iesaistīšanos Eiropas institūciju darbā, kuru ietekme aizvien pieaug.Eiropas pamatu veido noteiktas vērtības, it īpaši brīvība un solidaritāte. Ar Lisabonas līgumu šīs ES vērtības tiek veicinātas, Eiropas primārajos tiesību aktos iekļaujot Pamattiesību hartu un līdz ar to nodrošinot iedzīvotāju labāku aizsardzību. Šī harta garantē, ka ES institūcijas un tiesību akti nepārkāpj cilvēktiesību pamatnormas — Eiropas institūcijām tās būs jāievēro. Parlaments pilnībā atbalsta šo hartu, pat ja Apvienotā Karaliste, Polija un Čehija sev ir panākušas atbrīvojuma klauzulas, kas apliecina ES spēju noteikumus piemērot elastīgi un ņemt vērā atsevišķās dalībvalstīs jūtīgus jautājumus.Eiropas Savienībā, kurā dzīvo gandrīz 500 milj. iedzīvotāju, būs uzlabota demokrātiskās atbildības sistēma, saskaņā ar kuru visus likumdošanas priekšlikumus vispirms rūpīgi izskatīs dalībvalstu parlamentos. Pēc tam tos apstiprinās gan Ministru padome, kas sastāv no dalībvalstu ministriem, kuri atbildīgi to pašu dalībvalstu parlamentu priekšā, gan Eiropas Parlaments, ko tiešā veidā ievēl pilsoņi, lai tas pārstāvētu viņu intereses Eiropas līmenī.Šāds pārbaudes līmenis nepastāv nevienā citā starptautiskā struktūrā. Tā ir pārbaude, kurai ES būtu jāpadara pārskatāmāka un atbildīgāka Eiropas iedzīvotāju priekšā.Lisabonas līgums Eiropai dod iespēju nopietnāk uztvert savus pienākumus pasaules mērogā. ES augstā pārstāve kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, kurai darbā palīdzēs jaunizveidotais Eiropas Ārpolitikas dienests, pārstāvēs ES visā pasaulē. Baronesi Ketrīnu Eštoni kā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieci nākamā gada janvāra otrajā nedēļā uzklausīs Eiropas Parlaments, lai novērtētu viņas piemērotību jaunajam amatam. Esmu pārliecināts, ka šī jaunā balss, stipra Eiropas Ārpolitikas dienesta atbalstīta un apvienojot Eiropas pieredzi starpvaldību diplomātijā un mūsu Kopienas kompetenci, var nodrošināt efektīvas pārmaiņas mūsu ārpolitikā. Pieaugot ES krīžu pārvaldības misiju skaitam visā pasaulē, Eiropas Parlaments raudzīsies, lai baronese Eštone tur savu solījumu attiecībā uz pārredzamības un atbildības nodrošināšanu, kas ir mūsu pienākums.ES ārpolitika ir cieši saistīta ar energoapgādi un energoapgādes drošību. Lisabonas līgumā ir iekļauta vesela nodaļa par enerģētikas politiku, tostarp solidaritāti energoapgādes jomā, kura rūp tik daudziem Eiropas iedzīvotājiem. ES politikas mērķi šajā jomā ir skaidri un nepārprotami, un tie ir iekšējā enerģijas tirgus attīstības un enerģētikas tīklu starpsavienojumu veicināšana un apgādes garantēšana. Lisabonas līgums liek pamatus tik ļoti nepieciešamajai ES kopējai enerģētikas politikai, ko es nosauktu par «Eiropas enerģētikas kopienu».Pagājušā gada janvārī pieredzējām Krievijas un Ukrainas gāzes konflikta uzliesmojumu, kura dēļ vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis (it īpaši Bulgārija un Slovākija) divas nedēļas ziemas vidū nesaņēma gāzi. Mēs pārliecinājāmies, ko nozīmē pienācīgas ES politikas trūkums. Zināmā mērā tas bija 2006. gada janvāra gadījuma atkārtojums. Tādēļ Lisabonas līgumā paredzētās izmaiņas enerģētikas politikas jomā ir svarīgas, nepieciešamas un man ļoti tuvas: Eiropas iedzīvotāji var nesaprast ģeopolitikas visas sarežģītās nianses, taču viņi saprot, ka viņu mājās, viņu slimnīcās, viņu skolās tiek atslēgta apkure.Lisabonas līgums nav nedz pašmērķis, nedz pati pilnība: tas ir uzlabots noteikumu kopums, lai pilnveidotu ES politiku. Divdesmit gadus pēc strauju demokrātisku pārmaiņu sākšanās Centrāleiropā un Austrumeiropā es kā pirmais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs no šīs kontinenta daļas ar lepnumu varu paziņot, ka tagad mums ir demokrātisku un efektīvu noteikumu kopums, kas spēj sniegt atbildes 500 miljoniem cilvēku 27 (iespējams, drīz pat 28 vai 29) dalībvalstīs.