Čepāne: “Sāpju nauda” nav mēģinājums atpirkties no tiesnešiem

Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris uzskata, ka tā visas problēmas nevarētu atrisināt.„Rūpīgi izvērtējot Tieslietu padomes (TP) viedokli, komisija nolēma atbalstīt valdības izstrādāto tiesnešu atalgojuma reformu, kas pieliks punktu gadiem ilgušajiem pārejas periodiem un algas apcirpšanai, beidzot nodrošinot stabilu, pārskatāmu un no budžeta viedokļa izpildāmu atalgojuma sistēmu,” I.Čepānes viedokli citē Saeimas preses dienests. I.Čepāne uzskata, ka, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, tiesnešiem un prokuroriem būtu jāparedz kompensācijas jeb "sāpju naudu", ņemot vērā iepriekš veiktos algas samazinājumus. Šī kompensācija gan nevar tikt uzskatīta par mēģinājumu atpikties no tiesnešiem – tā vienkārši ir viens no kompromisa variantiem, viņa uzsvēra Diena.lv. Par kompensācijas iespējamo apjomu gan pateikt neko vēl neesot iepsējams.ST priekšsēdētājs G.Kūtris portālam Diena.lv gan atteicās komentēt likumprojektu “par kuru klīst baumas, ka tas varētu tikt apstrīdēts ST” tomēr uzsvēra, ka galvenais jautājums paliekot neatbildēts – kādēļ tiesnešu algas tiek piesaistītas pie izpildvaras algām, nevis saglabāta to piesaiste vidējajai algai valstī, kā tas ir ar Saeimas deputātiem.I.Čepāne savukārt atzina, ka uz otro lasījumu likumprojektos būs nepieciešami papildinājumi – komisija vēl lemšot par to, vai nevajadzētu piesiastīt atalgojumu visos valsts varas atzaros, arī tiesās, vienam kritērijam. Tomēr viņa uzskata, ka pašreizējais likumprojekta piedāvājums vismaz pagaidām tiesnešiem esot labāks nekā kārtējā pārejas perioda pagarināšana.Arī Augstākās tiesas un TP priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs intervijā NRA ir paudis, ka piekristu kompromisa varinatam. Viņš gan uskata, ka labāk būtu nevis tiesnešus iekļaut vienotajā atalgojumu sistēmā, bet gan ieviest kārtējo pārejas periodu, uz laiku koriģējot tiesnešu atalgojuma aprēķināšanai izmantojamos koeficientus.Jāatgādina, ka saskaņā ar piedāvāto reformu tiesnešu darba samaksas apmērs tiktu sasaistīts ar valsts pārvaldē strādājošo augsti kvalificētu juristu algām. Tādējādi zemākā tiesneša amatalga rajona (pilsētas) tiesas tienesim bez pieredzes nākamgad plānots 1157 lati pirms nodokļu nomaksas, Augstākās tiesas priekšsēdētāja alga - Ls 2655, bet mēnešalga Satversmes tiesas priekšsēdētājam - 3031 lati.Tas nozīmē, ka tiesnešu atalgojums, salīdzinot ar šo gadu, pieaugtu vidēji par 43 %, bet zemesgrāmatu tiesnešiem pat par 81 %. Turklāt pirmās instances tiesas tiesneša atalgojums Latvijā būtu līdzvērtīgs vai pat pārsniegtu atalgojumu Ungārijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un citās Eiropas valstīs.