lv" norāda Krištopans.Viņš atgādina Aivara Lemberga teikto, norādot, ka Latvijā vislabāk par politiķi būt bārenim sētniekam. "Radu nav, nekas nepieder, deklarācijā visur svītriņas - tas, lūk, ir ideāls politiķis, jo viņam neko nevar piesiet. Bet kāda būs viņa kvalitāte, kādu pienesumu viņš var dot, tas nevienu neinteresē," spriež Krištopans.Prognozējot Saeimas vēlēšanu rezultātus, Krištopans par maz ticamu uzskata ekonomiski kreisi orientētu partiju nākšanu pie varas, taču bažījas, ka gadījumā, ja tā tomēr notiktu, viņi ar nodokļu palielināšanu aizbiedētu investorus "gan no austrumiem, gan rietumiem", un pašreizējais straujais ekonomikas uzplaukums valstī spēji izbeigtos.Saeimas vēlēšanās, pēc Krištopana domām, visu izšķirs nevis partiju programmas, bet gan līderu spēja patikt vēlētājiem. "Politikā cilvēkus vērtē pēc ļoti vienkāršiem kritērijiem: patīk - nepatīk, ticu - neticu," saka Krištopans, norādot, ka atsevišķi cilvēki varbūt arī iedziļinās partiju programmās, taču tas ir tik neliels skaits, ka vēlēšanu rezultātus neietekmē.Skeptiski viņš vērtē Tautas partijas popularizēšanas kampaņu, taču atzinīgi izsakās par Ērika Stendzenieka paveikto Latvijas Pirmās partijas labā. "Nu, Jurģa Liepnieka kampaņa .3 tad jau Ēriks Stendzenieks ir daudz kvalitatīvāks. Ja par Tautas partiju skalda kā pagales, tad par Ainaru Baštiku jau ir nesalīdzināms līmenis - uztaisīts ar gaumi," uzskata Krištopans."Arī iepriekšējās vēlēšanās Stendzenieks baigi paņēma. Tagad es jūtu, būs kaut kas līdzīgs. Es uzskatu, ka viņš māk, bet pārējie .3" prāto politiķis.Krištopans spriež, ka ik gadu miljonāru sarakstos arvien sarūk latviešu skaits, un notiekošajā viņš vaino tautiešu mentalitāti. "Vēl tagad visiem kopā vajadzētu nograuzt Lembergu, [Andri] Šķēli un [Aināru] Šleseru, un tad vairs tur nebūs neviena. Tad tur būs [Sols] Bukingolts, [Grigorijs] Krupņikovs, Petrovs, Sidorovs... Ar to gribu teikt, ka ekonomiski mēs jau savu valsti praktiski nepārvaldām. Cik ir palicis latviešu baņķieru? Nulle. Nav tādu. Latvietim labāk patīk sēdēt traktorā un art, nevis ar naudu krāmēties, jo tas ir pārāk sarežģīti," norādīja Krištopans. "Jūtu, ka latvieši arī tik ilgi viens otru politiski grauzīs, kamēr pārsvars Saeimā būs citiem."Pēc viņa domām, vēl vismaz pāris Saeimu balsošana būs tīri nacionāla - latvieši par latviešiem, krievi par krieviem. Viņaprāt, būtu labi, ja nākamajā Saeimā "tos, ko ievēlēs krievi, nenodalītu kā slimos". "Viņus nosauks par kaut kādiem komunistiem un noliks kaktā. Tas ir pilnīgi nepareizi, jo viņi pārstāv 25 procentus no cilvēkiem, kam kabatā ir Latvijas pase. Ja pēc definīcijas viņus atsēdina opozīcijā, tas iedzīvotājus tikai šķeļ. Normāli būtu, ka viņiem būtu 25 procentu pārstāvniecība valdībā - četri no 16 ministriem," atzīst Krištopans.Lēmumu aiziet no politikas Krištopans skaidro ar to, ka neesot iespējams divreiz iekāpt vienā laivā. "Tie, kas to nesaprot, tie mēģina," saka Krištopans. Viņš uzskata, ka no aktīvās politikas aizgājis jau 1999.gadā, kad pameta premjera amatu. Darbs parlamentā Krištopanam ir tikai "otrās pakāpes politika", taču iesaistīšanos politikā viņš nenožēlo.
Četru Saeimu deputāts Krištopans bažījas par politikas standarta lejupslīdi
Politikas kvalitātes standarts Latvijā arvien pasliktinās, un lejupslīdes tendencē vainojami dažādi ierobežojumi, kas neļauj izmantot visu labāko potenciālu, uzskata četrās Saeimās strādājušais Vilis Krištopans (ZZS).Līmenis krīt viena iemesla dēļ - viss tiek darīts tā, lai, nosakot dažādus ierobežojumus, piemēram, amatu apvienošanā, "labākie, gudrākie un talantīgākie nekur netiktu", intervijā žurnālam "Golfs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.