Mēs, reiz apspiestas Austrumeiropas tautas, tagadējās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis — Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija — esam ļoti norūpējušās par Krievijas Federācijas rīcību pret Gruziju.
Mēs strikti nosodām Krievijas militāro spēku veikto agresiju neatkarīgajā Gruzijas valstī.
Pēc vienpusējām Krievijas armijas spēku militārām darbībām mēs izmantosim visus mums kā prezidentiem pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka agresija pret nelielu valsti Eiropā netiek noklusēta, kā arī, lai netiktu sniegti formāli paziņojumi, kuros upuri tiek pielīdzināti agresoriem. Tādēļ mēs plānojam mudināt mūsu valdības ieņemt sekojošu pozīciju diskusijās un apspriest šos jautajumus Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas padomes līmenī:
- Vai esošo Krievijas vadību var saukt par adekvātu ES stratēģisko partneri;
- Vai Eiropas demokrātisko valstu saime var turpināt savstarpēji izdevīgu dialogu ar valsti, kas pret neatkarīgu valsti pielieto militāru spēku;
- Ir bezjēdzīgi turpināt «vīzu atvieglošanas» programmu ar valsti, kura neatbilst pat minimalajām ES noteiktajām prasībām un kura izmanto atvieglotu vīzu piešķiršanu, lai izsniegtu Krievijas Federācijas vīzas ārvalstniekiem un pēc tam ļaunprātīgi izmantotu šīs ES piešķirtās privilēģijas, lai paziņotu, ka viņiem ir intervences tiesības, jo «mēs aizstāvam Krievijas pilsoņus» Dienvidosetijā.
- Krievijas Federācijas rīcībai Gruzijā ir jāiespaido sarunas ar Krievijas Federāciju, ieskaitot pārrunas par jauno Partnerības un sadarbības līgumu.
Mēs uzsveram acīmredzamo Krievijas «miera uzturēšanas operāciju» tās tuvākajās kaimiņvalstīs izgāšanos. Krievijas Federācija ir pārkāpusi miera un stabilitātes uzturēšanas konflikta zonā un Krievijas pilsoņu ārpus savām robežām aizsargāšanas sarkano līniju.
ES un NATO ir jāuzņemas iniciatīva un jānostājas pret imperiālistiskas un revizionistiskas politikas izplatīšanos Austrumeiropā. Ir jāizveido jauni starptautiskie miera uzturēšanas spēki, jo esošie sevi ir pierādījuši kā neefektīvus.
Mēs izsakām nožēlu, ka fakts, ka Gruzijai netika piešķirts dalības plāns NATO (MAP), tika uzskatīts par zaļo gaismu agresijai reģionā.
Mēs uzskatām, ka ES un NATO ka galvenajām Eiropas un Transatlantiskās stabilitātes un drošības organizācijām ir jāspēlē nozīmīga un izšķiroša loma ne tikai ES, bet arī to kaimiņvalstu brīvības, drošības un labklājības nodrošināšanā.
Notiekošais Gruzijā ir lakmusa papīrs ES un NATO spējai risināt konfliktus tuvējā pierobežā un tas parādīs visām ES un NATO dalībvalstīm, kandidātvalstīm un pārējiem demokrātiskajiem partneriem, vai ir vērts būt par šo organizaciju biedriem un būt to partneriem.
Šai deklarācijai var pievienoties arī citu demokrātisko valstu vadītāji.
Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess
Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers
Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus
Polijas Republikas prezidents Lehs Kačiņskis