Cilvēktiesību centrs: domes rīcība ir pretrunā demokrātijai un cilvēktiesībām

"Šīs brīvības kļūst bezjēdzīgas, ja pulcēties atļauj tikai tiem, ar kuriem Rīgas domei un sabiedrības vairākumam sakrīt uzskati. Baltijas Draudzības dienu gājiena aizliegšana pārkāpj ne vien gājiena dalībnieku tiesības, bet visas sabiedrības un ikviena tās locekļa demokrātijas garantijas," pārliecināts LCC. Nepatīkams pārsteigums, ka 18. gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un 5. gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī pēc ikgadējām ar Rīgas praidu saistītām tiesu lietām, Latvijā vēl arvien notiek politiķu centieni klaji ignorēt cilvēktiesības un Satversmē garantētās pamatbrīvības, secina centrs.

LCC ir pārliecināts, ka ažiotāža ir saistīta ar priekšvēlēšanu periodu. 36 no 60 Rīgas domes deputātiem, aicinot aizliegt Baltijas Draudzības dienu gājienu, izrāda totālu neizpratni par pamatprincipiem bez kuru ievērošanas demokrātija nav iedomājama: šajā gadījumā pulcēšanās brīvību, izteiksmes brīvību un diskriminācijas aizliegumu.

Centrs uzsver, ka vienīgais leģitīmais pamats aizliegt šo pasākumu varētu būt tieši un specifiski draudi sabiedrības drošībai, ja tie būtu tik nopietni un tādā mērogā, ka tiesībsargājošās iestādes ar tiem nevarētu tikt galā.

Kaut arī informācija par drošības situācijas izvērtējumu nav pieejama ārpus šaura loka, tomēr Valsts policijas un Drošības policijas paustie viedokļi (kā arī nesenā pieredze 9. maijā) LCC liecina par to, ka tiesībsargājošajām iestādēm nav šaubu, ka spēs nodrošināt kārtību un drošību Baltijas Draudzību dienu gājiena laikā.

Papildus policijas gatavībai profesionāli veikt savu darbu cerības dod vienīgi apstāklis, ka aizliegums atstāts nevis uz Rīgas domes vēlās pēcpusdienas sēdi, bet noteikts pietiekoši laicīgi, lai sūdzību par šo lēmumu paspētu izskatīt Administratīvajā rajona tiesā pirms plānotā gājiena.