Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšēdētājs Arnis Cimdars Diena.lv paskaidroja, ka tukšās aploksnes tiek pieskaitītas kopējam vēlēšanās nodoto balsu skaitam un līdz ar to palielinās absolūtais balsu skaits, kas partijai jāsavāc, lai pārvarētu piecu procentu barjeru un iekļūtu Saeimā. Balsošana ar tukšu aploksni varētu apdraudēt tikai tās partijas, kuru popularitāte svārstās tieši ap pieciem procentiem, savukārt partijas, kuras atbalsta viens vai arī desmit procenti vēlētāju, šāda rīcība būtiski neietekmētu, norādīja A.Cimdars.
“Pēc būtības vēlēšanas ir process, kurš noslēdzas ar rezultātu, ka parlamentā ievēl simts cilvēkus. Šo rezultātu veido cilvēku paustā, nevis nepaustā griba. Meklējot balsošanā ar tukšu aploksni kaut ko pozitīvu, var sanākt, ka Saeimā ievēl mazāku skaitu partiju un līdz ar to tajā ir mazāka sašķeltība, tomēr, no otras puses, tādējādi parlamentā pastāvētu mazāka viedokļu daudzveidība,” viņš skaidroja.
Aicinājumā pausto viedokli, ka balsošana ar tukšām aploksnēm varētu izraisīt varas krīzi, CVK vadītājs vērtē ļoti kritiski: “Neatkarīgi no tā, cik daudz būs tukšo aplokšņu, parlaments vienalga būs ievēlēts. Ja tomēr tukšo aplokšņu skaits patiesi būs liels, tā zināmā mērā būs atsaukšanās uz šo aicinājumu. Bet tādā gadījumā prātīgāk būtu veidot “tukšo aplokšņu partiju”, lai uzreiz ir kāds, kas dod konkrētus priekšlikumus, kā reformēt vēlēšanu kārtību. Citādāk šāds viedoklis izsakāms arī īsāk – lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēsim, kurš mūs ārā vilks! Ja šis paliks tikai anonīms aicinājums, bet gūs lielu atsaucību, pieļauju, ka pēc vēlēšanām varētu atrasties ļoti daudz “baļķa nesēju”, kas teiks, ka tie bija viņi, kas šo aicinājumu izplatīja.”
Arī Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš šo ierosmi vērtē ļoti kritiski. “Tas ir ļauns aicinājums. Šādu aicinājumu varētu izplatīt tikai tas, kurš grib sabotēt vēlēšanas. Grūti gan pateikt, vai cilvēki uz to vispār reaģēs, jo ceru, ka mūsu tautas saprāts ir pietiekami vesels, lai ignorētu šādus uzsaukumus, bet tas, ka šis aicinājums tiek izplatīts anonīmi, norāda, ka pašiem tā izplatītājiem ir kauns par savām darbībām,” viņš teica Diena.lv.
V.Liepiņš arī atcerējās, ka līdzīga prakse bijusi populāra 90.gados Krievijā, kur ar tukšu aploksni vēlētāji balsojuši pret visiem vēlēšanu dalībniekiem.
Saskaņā ar Latvijas faktu socioloģisko aptauju, augustā trim partijām un partiju apvienībām, kas kandidē uz Saeimu, reitings svārstījies ap pieciem procentiem. Tās ir Par labu Latviju! (5,3%), Visu Latvijai! – TB/LNNK (4,9%) un Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (4,9%).
CVK pārstāve Kristīne Bērziņa informēja, ka 9.Saeimas vēlēšanās 1870 vēlētāji nobalsoja ar tukšām aploksnēm, kas ir 0,21% no visu derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita. Savukārt 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar tukšām aploksnēm nobalsoja jau 6570 jeb 0,83% vēlētāju, toties pērngada pašvaldību vēlēšanās - 4143 jeb 0,52% vēlētāju.
Pētījumu centra Latvijas fakti direktors Aigars Freimanis Diena.lv norādīja, ka pagaidām, veicot aptaujas par partiju popularitāti, respondentiem netiek piedāvāts atbildes variants - balsošu ar tukšu aploksni. Tomēr, ja šāds variants aktualizēsies, tas varētu tikt iekļauts turpmākajās aptaujās. Saskaņā ar pēdējo Latvijas faktu aptauju, 23,8% vēlētāju vēl nav izlēmuši par ko balsot, bet 16% apgalvo, ka Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.