Tad tādā gadījumā, vienīgais ieguvums iznāk šīm raidorganizācijām, kuras saņem naudu par reklāmu pārraidīšana, bet nav nekāda sakara ar tirgošanu, uzsvēra I.Circene. “Vai nu fakti pielietoti tādā interpretācijā, vai nu tā nav tiesa,” viņa sacīja.
Jau vēstīts, ka šodien Saeima otrajā lasījumā skatīs Elektronisko mediju likumprojektu, kuram iesniegti vairāk nekā 350 priekšlikumu. Dzērienu ražotājiem un arī televīzijām netīk alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumi. Tajā alu un vīnu aizliegts reklamēt elektroniskajos masu saziņas līdzekļuos laikā no plkst. 22 līdz 7.
I.Circene sacīja, ka komisijas deputātu viedoklis ir, ka, nosakot ierobežojumus alus un vīna reklamēšanai televīzijās, uz vieglā alkohola lietošanu netiks mudināti gados jauni cilvēki.
“Es pēc pamatspecialitātes esmu mediķis, ārsts, tomēr jauniešiem, īpaši pirmsskolas vecumā, reklāmām ir ietekme uz psiholoģisko attīstību, kad viņi viegli uzsūc jebkuru informāciju, viņi tiek pamudināti uz vieglā alkohola lietošanu. Ja mēs reklāmas ierobežojam no septiņiem līdz 22:00, mēs samazināt šo iespēju uz alkoholizāciju jaunatnes vidū,” atbildīgās komisijas viedokli skaidroja I.Circene.
Circene par alus un vīna reklāmām TV: patēriņam ar reklāmām nav saistības
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) uzskata, ka nav tiešas saistības starp vīna un alus pārdošanas apjomiem un reklāmām televīzijās. Tā viņa sacīja intervijā_ Latvijas Radio._Atbildīgās komisijas vadītāja stāstīja, ka Polijā desmit gadu laikā, kad bija aizliegts reklamēt alu un vīnu, alkoholisko dzērienu patēriņš palielinājās divkārtīgi. Tātad tas nav saistīts ar reklāmu, secināja deputāte. Savukārt Latvijā, kur nav bijuši ierobežojumi, reklāmai elektroniskajos medijos alum un vīnai, alkohola lietošanai neesot palielinājusies.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.