Taču citas valdības veidošanas pamatā ir jābūt sabiedrībai un arī pašiem politiķiem saprotamam rīcības plānam, par kura izpildi visi ir gatavi parakstīties, uzsvēra TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Viņš atzina — sabiedrībai ir skaidrs, kādu uzdevumu izpildi vēlas Valsts prezidents Valdis Zatlers, bet diemžēl tai nav saprotams, ko iecerējusi darīt valdība un katra ministrija. "Sabiedrība uzticēsies tikai tad, ja redzēs rīcības plānu un izsvērtus ministru kandidātus," atzina M.Kučinskis. Viņaprāt, Valsts prezidentam ir jāredz, vai šo uzdevumu var veikt tagadējais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) vai valdības veidošana ir jāuztic citai personai. Tikmēr premjers I.Godmanis (LPP/LC) otrdien no Korejas atsūtīja paziņojumu, kurā uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, vai nāksies gatavoties Saeimas pirmstermiņa vēlēšanām, "Latvijai ir vitāli svarīgi nodrošināt darboties un lemt spējīgu valdību". Premjers arī ir uzskaitījis veicamos darbus un norādījis, ka ir jāpabeidz Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) apstiprinātajā programmā plānoto kredītlīgumu slēgšana, jāizpilda budžeta finanšu rādītāji, kas apstiprināti SVF projektā, jo no tā atkarīga programmas tālākā pastāvēšana. Tāpēc premjers arī nevarot atteikties no ministriju un valsts aģentūru skaita samazināšanas, par ko priekšlikumus iesniegšot 27.janvārī. I.Godmanis vēl piebilst, ka ir jānodrošina valdības un SVF programmā minētās strukturālās reformas izglītībā un veselības aprūpē. Valdība nākamajā nedēļā arī sāks izvērtēt KNAB vadītāja kandidatūru. No labējās opozīcijas partijām, kurām ir izredzes saņemt piedāvājumu, Jaunais laiks (JL) nāk ar pieticīgāko prasību paketi. Frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atzina, ka šis nav ultimātu laiks. JL vienīgi šaubās, vai premjeram I.Godmanim var vēlreiz uzticēt valdības veidošanu, jo "viņš mēnešiem visus ir biedējis, emocionālā plāksnē to krīzi padziļinot vēl vairāk". Problēma varētu būt arī tā, ka šī koalīcija, iespējams, nevēlēsies "atteikties no iespējas lietas vadīt tāpat kā līdz šim". Ņemot to vērā, visticamāk, labākais risinājums tomēr ir jaunas vēlēšanas, taču — ne TP ierosinātajā redakcijā, kad Saeima pati sevi atlaiž, bet gan Satversmē noteiktā kārtībā, kad to rosina Valsts prezidents, uzskata Dz.Zaķis. Pilsoniskās savienības (PS)līdere Sandra Kalniete ieiešanai jaunā valdībā minēja vairākus nosacījumus — tajā ministru amatos nevarētu aicināt nevienu no atbildīgās koalīcijas partiju līderiem, ar ko domāti Mārtiņš Roze (ZZS), Atis Slakteris (TP), Ainārs Šlesers (LPP/LC). PS arī uzskata, ka nākamajā valdībā finanšu, ekonomikas, satiksmes, zemkopības ministru amati ir jāuztic tagadējai labējai opozīcijai. Uz vaicāto par gatavību īstenot tālāk Latvijas valdības apņemšanās, ko paredz vienošanās ar SVF, S.Kalniete atbildēja, ka partijām ir jāapņemas izpildīt ekonomiskās situācijas stabilizācijas plānu. Ne visām ar to saistītām iecerēm bija gatava piekrist arī Zaļo un Zemnieku savienība, iebilstot, piemēram, pret pensiju indeksācijas iesaldēšanu, kas esot pretrunā ar likumu. To nepieļauj arī Sabiedrība citai politikai, kuras divus deputātus arī varētu aicināt valdībā, lai gan pēc 13.janvāra TP līderis Mareks Segliņš solīja vairs nedot viņiem roku. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš pirmais no koalīcijas sāka runāt par jaunas izlīguma valdības veidošanu, uzzinot par PS prasībām, atzina — ja tagad kāds nākšot ar ultimatīvām prasībām, "tad nekas nesanāks".
Cita valdība kā alternatīva
Jaunas valdības aprises partiju atšķirīgās izpratnes dēļ vēl nav redzamas Jauna un plašāka valdība ir otra alternatīva, ko Tautas partija (TP) redz kā risinājumu sabiedrības uzticības atjaunošanai, ja deputātu atbalstu negūs TP rosinātie Satversmes grozījumi, kas dotu Saeimai tiesības pašai sevi atlaist.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.