Kokorevičš piebilst, ka neizslēdz iespēju iegādāties valstij piederošās akcijas "Rīgas siltumā".Viņš skaidro, ka patlaban esot jāpagaida līdz tiks izveidota jaunā valdība un tad visiem akcionāriem kopā jāsēžas pie sarunu galda. G. Kokorevičš arī bilst, ka svarīgi arī tas, kurš būs nākamais ekonomikas ministrs. "Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka valstij nav ko darīt "Rīgas siltumā", jo tā ir domes nevis valsts lieta. Uz to mēs arī likām akcentu," norāda uzņēmuma pārstāvis.
Nekādas problēmas, kas varētu rasties sarunu gaitā, viņš neredz, ja būšot politiska interese iet uz priekšu, tad problēmas starp Rīgas domi un "Dalkia" nebūs. Pats svarīgākais esot konceptuāli vienoties, tomēr jāņem vērā, ka "Dalkia" savu ietekmi "Rīgas siltumā" vēlas palielināt jau no sākta gala.
Pirms vēlēšanām Ainārs Šlesers (PPL) norādīja, ka lēmums par "Rīgas siltums" privatizāciju netiks pieņemts agrāk kā pēc 10. Saeimas vēlēšanām, lai šo lēmumu nepolitizētu. "Mēs gribam "Rīgas siltumu", kur 51% piederētu Rīgas domei un būtu labs akcionāru līgums ar "Dalkiu"," teics A. Šlesers. Viņš arī pauž savu pozīciju, ka gadījumā, ja darījums notiktu, franču uzņēmumam varētu atdot "Rīgas siltuma" menedžmentu. Bet par "Rīgas siltuma" privatizācijas cenu varēšot spriest pēc padziļināta audita un novērtēšanas.
A.Šlesers nekomentēja iepriekš izskanējušo summu – 14 miljoni latu, kas tika nosaukta kā iespējamā "Rīgas siltuma" cena, par ko uzņēmuma daļu varētu pārdot franču "Dalkia".
Savukārt šā gada februārī ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) kategoriski iebilda pret veidu, kā Rīgas domes amatpersonas virza "Rīgas siltuma" kontrolpaketes pārņemšanu un pieļāva iespēju vērsties tiesā, ja īstenotā shēma tiks īstenota.