Kā zināms, ar bērnudārza trūkumu lielākoties saskaras vecāki Rīgā. Pat piesakot bērnu dārziņam uzreiz pēc bērna dzimšanas, vecāki nevar būt droši, ka atvasei bērnudārzā vieta būs. Rīgas pašvaldība atbalsta vecākus, ik mēnesi maksājot kompensāciju vecākiem, kas nolīguši aukles.
Darba grupa iesaka mainīt likumdošanu, lai vecāki varētu atgūt daļu naudas no Valsts Ieņēmumu dienesta, kas samaksāta privātajam bērnudārzam. Plānots palīdzēt arī privātā bērnudārza darbiniekiem, dodot iespēju uz kredīta dzēšanu pretendēt arī privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Arī bērnudārzu audzinātāju algu būtu nepieciešams nodrošināt no valsts budžeta mērķdotācijām, iesaka darba grupa.
Pasākumu plānā noteikts, ka nepieciešams izstrādāt koncepciju „nauda seko bērnam”, pielīdzinot bērna reālās izmaksas pirmsskolas izglītības iestādē vienā budžeta gadā. Tāpat jāpēta un jāplāno, cik daudz bērnu vajadzēs dārziņus, lai varētu skaidri pateikt, cik daudz naudas tam būs nepieciešams.
Kopumā esošo bērnudārzu renovācijai, rekonstrukcijai vai paplašināšanai un jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībai, tajā skaitā, energoefektivitātes pasākumiem, būs pieejams Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 29,9 miljonu eiro (21,01 miljons latu). Paredzēts, ka, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus, tuvāko gadu laikā pašvaldībās varētu uzbūvēt un renovēt vairāk nekā 40 pirmsskolas izglītības iestādes. Vairākas pašvaldības ir izrādījušas interesi par sadarbību ar privātajiem partneriem, lai veicinātu pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību.
Bērnudārzu trūkums ir viens no veidiem kā palīdzēt ģimenēm ar bērniem, veidojot valsts politiku demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Šis uzdevums ietverts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007. – 2013.gadam.