Tas nozīmē, ka ar identisku prasību tiesā vērsīsies arī Latvijas Antifašistiskā komiteja, kurai pašvaldība arī liedza tajā pat laikā pie Laimas pulksteņa protestēt pret Vācijas pusē karojošo slavināšanu, jau iepriekš apliecināja «antifašistu» aktīvists Josifs Korens.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) uzskata, ka Rīgas domes lēmumam aizliegt visus 16.martā pieteiktos pasākumus nav pamatojuma, jo policijas savos atzinumos to pašvaldībai nav ieteikusi.
"Ir jārespektē to organizāciju vēlme rīkot pasākumus 16.martā, kuriem šī ir nozīmīga atceres diena. Valsts policijas un Drošības policijas rīcībā nav informācijas, ka kādas organizācijas plānotu nesankcionētas darbības, kuru dēļ šie pasākumi būtu jāaizliedz,” uzsver ministre. Pēc L.Mūrnieces teiktā, domes uzdevums šajā situācijā bija saplānot, lai pieteiktie pasākumi nepārklātos, tādējādi mazinot iespēju izcelties konfliktiem starp pretēju viedokli paudošajiem.
Neatkarīgi no tā, vai domes lēmumu pārsūdzētu, Daugavas vanagi ziedus par godu Otrajā pasaules karā karojošajiem latviešu leģionāriem noliktu vienalga, Dienai apstiprināja organizācijas pārstāvis J.A.Krūmiņš.
“Mūsu mērķis nav tiesāties un strīdēties. Mēs tikai gribam godināt karavīrus, kuriem liktenis bija lēmis karot leģionā,” stāsta J.A.Krūmiņš un vērš uzmanību, ka padomju pusē karojošie “9.maijā godināti visus 50 okupācijas gadus un tā tas būs arī šogad.” Leģionāriem bijusi cerība, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas arī viņus atcerēsies, bet “diemžēl mēs paliekam nesaprasti”, secina Daugavas vanagu pārstāvis.
Šī latviešu leģionāru veidotā organizācija, kas 1952.gadā 16.martu pasludināja par atceres dienu, gājiena rīkošanu uzņēmusies pēdējos divus gadus, pirms tam tos pieteica vairākas nacionālradikālas organizācijas. “Kopš Daugavas vanagi par to atbild, apcietināto personu skaits ir samazinājies, jo mēs rūpējamiem par kārtību paši,” uzsver J.A.Krūmiņš.
Daugavas vanagi, kas 16.martā pēc dievkalpojuma Doma baznīcā gribēja doties līdz Brīvības piemineklim un tur nolikt ziedus, pieminot karā kritušos, domes atteikumu saņēma piektdien. Tāpat arī Jurijs Kotovs, kurš grasījās protestēt «pret valdošās koalīcijas antitautisko būtību un ekonomisko nespēku» un biedrība Latvijas Antifašistiskā komiteja (LAK), kura vēlējās tajā pašā laikā iestāties pret “gājienu par godu Waffen SS karavīriem”.
Pašvaldība pamatoja, ka šāds lēmums pieņemts, vadoties pēc policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
LAK domes lēmumu pārsūdzēs tiesā tad, ja to darīs Daugavas vanagi. “Esmu viņiem piedāvājis netaisīt troksni un nekādu ažiotāžu. Lai veči noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa bez karogotās alejas,” saka aktīvists Josifs Korens.
Drošības iestādes ir gatavas 16.martā sabiedrisko kārtību nodrošināt jebkurā gadījumā.
(papildināts ziņas sākums)