Taču no amatpersonu sacītā izriet, ka agri vai vēlu veselības aprūpes organizētāji sāks slimnīcu skaita mazināšanu. Par to, ka resursu koncentrēšana lielajās slimnīcās esot pareizs solis, Veselības nozares stratēģiskajā padomē sprieda jau veselības ministres Baibas Rozentāles laikā. 10 lielo slimnīcu plāns kā vēlamais mērķis izskanēja kādā no pērnā gada jūlija sēdēm. Taču no jautājumiem par konkrētiem neatliekamās palīdzības slimnīcu skaita samazināšanas termiņiem atbildīgās amatpersonas atgaiņājās ka par tālu un tāpēc vēl neskaidru nākotni.Saskaņā ar ministrijas plāniem no pašreizējām neatliekamās palīdzības slimnīcām Rīgā paliks Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca, Austrumu un Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā, un reģionos – slimnīcas Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī un Jēkabpilī. Bet Jūrmalā, Ogrē, Tukumā, Kuldīgā, Preļos, Krāslavā, Madonā, Gilvenē, Cēsīs, Alūksnē un Dobelē neatliekamo palīdzību valsts vairs neplāno apmaksāt.Jaunais veselības ministrs Dzidzis Gavars par slimnīcu slēgšanas plāniem vēl nav gatavs publiski runāt, sakot, ka tos vēl vērtēs. Tomēr no valsts sekretāra teiktā top skaidrs, ka runa varētu būt vienīgi ar termiņu atlikšanu, ne plānu apturēšanu."Katrā ziņā šis ir darba dokuments un tas nav oficiālais Veselības ministrijas viedoklis. Jebkurā gadījumā šo funkciju slimnīcās samazinot jau neiet runa par slimnīcu slēgšanu, bet neatliekamās palīdzības funkciju samazināšanu, bet tiek runāts ari par citiem variantiem," teica Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.Šāds reorganizācijas variants ar iesaistīto slimnīcu vadītājiem pat nav apspriests. Absurdi esot kaut vai tas, ka pilnīgi tukši paliek Vidzemes ziemeļaustrumi, arī Saldus novada iedzīvotājiem tuvākā neatliekamās palīdzības slimnīcā būs vairāk nekā 100 kilometru attālumā. Turklāt pacientu skaits kopumā nemazināsies, tāpēc būtiski pieaugs darba apjomi atlikušajām slimnīcām.Veselības ministrija aprēķinājusi, ka šādi līdz gada beigām varētu ietaupīt aptuveni pusmiljonu latu. Taču slimnīcu vadītāji to apšauba kaut vai tāpēc, ka par to pašu pakalpojumu lokālajai daudzprofilu slimnīcai valsts maksā mazāk nekā reģionālajai vai universitātes slimnīcai. Ja lokālā slimnīca par katru katru pacientu, kam sniegta neatliekamā palīdzība, no valsts saņem saņem 171 latu, tad reģionālā daudzprofilu slimnīca – 240 latus, bet universitātes klīnikas - 314 latus."Šīs 10 slimnīcas būs Latvijas slimnīcu mugurkauls tuvākos 20-30 gadus. Ja arī mēs atradīsim līdzekļus, kādā veidā mēs varam kādu slimnīcu, kādu neatliekamās palīdzības funkciju šajās slimnīcās turpināt, ir skaidrs, ka desmit gadu laikā mēs nonāksim pie šī 10 slimnīcu modeļa. Agrāk vai vēlāk," teica Muciņš.
De facto: Plānots, ka neatliekamo palīdzību sniegs tikai 10 slimnīcas visā Latvijā
Veselības ministrijā tapis ziņojums, kurā teikts, ka jau no šā gada 1.jūlija neatliekamo palīdzību sniegs vairs tikai trīs slimnīcas Rīgā un septiņas – reģionos, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto". Raidījums norādīja - kad šonedēļ ar pagaidām vēl neoficiālā ziņojuma saturu iepazinās potenciāli slēdzamo slimnīcu vadītāji un neslēpa savu sašutumu, ministrijā atbildēja, ka par reformām vēl tiks diskutēts.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.