De facto: Starptautiskā Valūtas fonda eksperti Latvijā savulaik saņēmuši draudus

Valdība lēmumu pieņēma 2008.gada novembrī un jau pēc dažām nedēļām Latvijā ieradās pirmā SVF ekspertu misija, lai vienotos par aizdevuma nosacījumiem. Tolaik amatpersonu izteikumi bija visai optimistiski un ne ar vārdu netika pieminēts, ka sarunas varēja izjaukt kāds nepatīkams incidents.Kā zināms "De facto", valdības un aizdevēju sarunu pirmais raunds noslēdzies bez rezultāta, jo valūtas fonda eksperti misiju pēkšņi pārtrauca un tika evakuēti no Latvijas. Darbs palicis nepabeigts, jo kāda no misijas loceklēm saņēma draudu īsziņu. Valūtas fonds nolēmis, ka jāreaģē tūlītēji un ekspertiem Rīgu lika pamest. Sarunas ar Latvijas valdību nolēma turpināt no Varšavas. Turklāt, kā liecina "De facto" rīcībā esošā neoficiāla informācija, Latviju lielā steigā fonda cilvēki pameta ar auto un ceļu tālāk turpināja no Lietuvas. Tolaik valdību vadīja I.Godmanis, kurš raidījumam atklāja tā laika notikumu aizkulises. Par misijas lēmumu pamest Latviju ekspremjers bijis šokēts: "Es biju mežā, un viņš [misijas vadītājs Rozenbergs] man zvanīja no lidostas. Kad es teicu, ka iedarbināšu visas drošības struktūras, kādas vien Latvijā ir, vienalga es saņēmu atbildi, ka lēmums jau ir pieņemts un ka viņi turpinās strādāt no Varšavas."Ekspremjers stāsta, ka SVF Latviju pametis ļoti lielā steigā un tobrīd situācija bijusi pat ļoti saspringta – aizdevēji tik tikko bija vispār ieradušies Latvijā un jau sarunu sākums izvērtās pagalam neveiksmīgs. "It kā figurēja, es pats neredzēju, īsziņa, ko bija saņēmusi viena no fonda darbības grupas loceklēm, viņa ir no Čehijas, kas faktiski bija par banku sektoru atbildīga. Nu, lūk, protams, man tas ar bija nopietns šoks," raidījumam atzina I.Godmanis."De facto" vēsta, ka tobrīd pastāvējusi versija, ka draudi iespējams saistīti ar Parex bankas pārņemšanu. Novembra beigās Latvijas amatpersonas saņēmušas SVF misijas vadītāja vēstuli, kurā ieteikts no Parex bankas pilnībā izslēgt tās īpašniekus, kā arī liegt viņiem tiesības saņemt no bankas labumus. To, ka bankas pārņemšana notikusi visai drudžainos apstākļos, pierāda arī fakts, ka nacionālās drošības komisijas sēdē runāts par iespējamiem apdraudējumiem arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām. Uz neilgu brīdi apsardze bija nozīmēta arī komisijas vadītājai Irēnai Krūmanei. Iespējamos draudus tūlīt pārbaudīja Drošības policija, kas sadarbojās arī ar SVF drošības dienestu. Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa raidījumam stāstīja, ka "saņēmām informāciju no tā laika valdības par signāliem, kas varētu apdraudēt SVF kādu darbinieku. Informācija tika pārbaudīta. Drošības policija sazinājās ar SVF drošības dienestu un pārbaudot šo informāciju netika gūti apstiprinājumi vai konstatējums, ka šai amatpersonai tiešam ir apdraudējums."I.Godmanis gan atklāja, ka īsziņas sūtītāju vienkārši nebija iespējams noskaidrot. "Tajā brīdī bija tāds samērā izmisuma stāvoklis principā man, jo kā lai mēs turpinām sarunas? Mums teica, ka pie memoranda darbs turpināsies, viņi to darīs Varšavā un pielikām lielas pūles, lai būtu atpakaļ," stāstīja I.Godmanis.Lai fonda eksperti vispār atgrieztos Latvijā, esot notikušas nopietnas sarunas ar vairāku valstu vēstniecībām. Pārbaudot informāciju, "De facto" secinājis, ka tolaik par draudiem SVF ekspertiem zināja ļoti neliels cilvēku loks vien paša premjera birojā. Par iespējamajiem draudiem netika informēti ne Saeimas nacionālās drošības komisijas, ne citi valdības locekļi. Arī šobrīd daudzām tā laika amatpersonām jautājumi par draudiem fonda ekspertiem izrādījās pārsteigums. Raidījums arī norādija - ja Latvijā šis incidents, kas varēja izjaukt sarunas ar tobrīd ļoti svarīgajiem aizdevējiem, tā arī līdz šim bija noklusēts, tad Vašingtonā, Valūtas fonda mītnē šo starpgadījumu piemin joprojām, arī šonedēļ notikušajā fonda sammitā aizkulišu sarunās Latvija saistībā ar šo starpgadījumu tikusi pieminēta ne tajā labākajā gaismā.