Delna Zatleram pārmet konformismu nelikumīgu maksājumu jautājumā

Necaurskatāmā izvirzīšanas procedūra vēl vairāk stiprina vajadzību pēc kandidāta nevainojamas reputācijas. Koalīcijas izvirzītā valsts prezidenta amata kandidāta Valda Zatlera publiskie izteikumi par nelikumīgu maksājumu pieņemšanu saistībā ar savu ārstniecisko darbību ir nesavienojami ar kandidēšanu uz valsts prezidenta amatu. Pat tad ja Zatlers nav "pieprasījis" atlīdzību no saviem pacientiem un uzskatījis šo samaksu par "tikai pateicību", šāda papildu atalgojuma pieņemšana ir aktīvi balstījusi strukturālo korupciju medicīnas jomā Latvijā. Īpaši liela atbildība gulstas uz nacionālas nozīmes medicīnas aprūpes iestādes ilggadēju vadītāju.Masveidīgā kukuļu izspiešana no neaizsargātiem pacientiem ir Latvijas medicīnas ikdiena un uzskatāma par strukturālu korupciju veselā nozarē. Daļas ārstu pasīva piekrišana pieļauj šādu korupcijas formu un pārvērš par upuriem neskaitāmus cilvēkus, bet kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus – pieejamus tikai ierobežotam personu lokam. Medicīnas darbinieku pasivitāte un personiski motivēta pretošanās reformām ir bijis iemesls nozares krīzei un neformālās padomju medicīnas atalgojuma prakses nepārtrauktai pārmantošanai neatkarīgajā Latvijā. Šādas prakses rezultātā valsts zaudē miljoniem latu, piemēram, investīcijām medicīniskajā aprūpē, jo par šiem ieņēmumiem ārstniecības personāls nemaksā nodokļus. Tādējādi valsts medicīnas iestādēs praktizējoši ārsti plaši izmanto valsts resursus personisko ienākumu vairošanai, iestādes un medicīnas aprūpes sistēmu turot nabadzībā, kā arī ierobežojot jaunās mediķu paaudzes prakses, izglītības un izaugsmes iespējas.Prezidenta amata kandidāta izvēle par labu "patiesības teikšanai iepretim meliem" nelikumīgo maksājumu jautājumā apliecina, ka Valdis Zatlers nevēlas distancēties no korumpētām nozarēm izteikti raksturīgas korporatīvās kultūras un selektīvi individuālas ētikas standarta. Ar šādu pieeju sabiedrība ir spiesta samierināties profesionālajā ikdienā, kad ārsti, policisti, izglītības darbinieki vai tiesu sistēmas korumpēti pārstāvji šķiro savus klientus pēc sociālā stāvokļa vai citām patvaļīgi izvēlētām pazīmēm, bet šāds standarts nav savienojams ar augstajiem valsts galvas reputācijas kritērijiem un sagaidāmo sociālo paraugfunkciju, kuru uzņemas valsts prezidents.Jau 2001.gadā Delnai veicot izglītības pasākumus pret korupciju medicīnas jomā, Valdis Zatlers sarunā ar Delnas darbiniekiem tieši norādīja, ka ārstu "aplokšu sistēma" viņu pilnībā apmierinot, jo sarūpējot viņam personiskus mēneša ienākumus vairāku tūkstošu latu apmērā. Zatlers neizrādīja arī interesi šos maksājumus legalizēt, jo tad tos nāktos aplikt ar nodokļiem.Tikai absolūti nevainojama reputācija varētu būt svarīgs kritērijs prezidenta izvēlē nepieņemami necaurskatāmajā koalīcijas noteiktajā nominēšanas procesā, kas ir liedzis iespēju sabiedrībai izvērtēt kandidāta sabiedriski politiskos uzskatus un prognozēt viņu darbību. Latvijā ir daudz bezpartejisku kandidātu ar labu reputāciju, kuru nākotnes politiskā darbība būtu daudz labāk paredzama, vērtējot viņu iepriekšējo sabiedriski politisko darbību. Koalīcijas pamatīgi argumentēts pamatojums par labu Zatlera kunga izvēlei vēl nav bijis pieejams sabiedrībai. Arī salīdzinājums ar Vairu Vīķi-Freibergu ir nevietā ne tikai citu vēsturisko apstākļu un sabiedrības gaidu dēļ, bet gan arī tāpēc, ka tagadējai prezidentei pirms ievēlēšanas bija gadu desmitiem gara sabiedriski politiskā darba "kredītvēsture" trimdas latviešu organizācijās. "