Ž. Jaunzeme-Grende ministres amatam izvirzīta viņas pieredzes un harismas dēļ, aģentūrai BNS sacīja viens no VL!-TB/LNNK līderiem Raivis Dzintars. Viņš bijušo Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju Ž. Jaunzemi-Grendi slavēja arī par spēju sarežģītās situācijās tikt galā ar problēmām.
"Tieši saimnieciskās metodes izmantot kultūras dzīves līmeņa stiprināšanai viņa jūt kā savus lielākos argumentus šim darbam," norādīja R. Dzintars.
Ž. Jaunzemes-Grendes iepriekšējo darba pieredzi par lielu plusu uzskata arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) vadītājs Aldis Misēvičs. "Ņemot vērā, kā viņa ir strādājusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, redzams, ka viņai piemīt biznesa skatījums, kas varētu būt liels pluss," sacīja A. Misēvičs.
Tiesa gan LKDAF vadītājs atzina, ka viņam bijis pārsteigums, ka Ž. Jaunzeme – Grende izvirzīta šim amatam, jo pirms tam bijuši citi ministru kandidāti, ar kuriem arodbiedrību federācija tikās pirms vēlēšanām.
"Jāsaka, ka tik labi viņu nepazīstu, bet tas, ko redzu no malas, liecina par to, ka viņa ir ekonomiski domājošs cilvēks un spēs orientēties ministrijas budžetā, un redzēs to kā valsts budžeta kopējo sastāvdaļu," sacīja Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
Lai gan viņa nav bijusi saistīta ar kultūras nozari, O. Rubenim radies iespaids, ka viņa ir inteliģents cilvēks, turklāt Ž. Jaunzeme-Grende piedalījusies Imanta Ziedoņa fonda Viegli veidošanā. "Man nav pamata apšaubīt viņas kandidatūru, to laiks rādīs," sacīja O. Rubenis. Tiesa gan Nacionālā teātra direktors kritiski izteicās par to, ka tik bieži mainās ministri, kas kultūras nozarei nākot par sliktu.
Ž. Jaunzemes-Grendes kandidatūru atzinīgi vērtēja arī bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (Tautas partija), uzsverot, ka viņa ir tendēta uz izcilību un nav provinciāla. Arī H. Demakovas pēctecis kultūras ministra amatā Ints Dālderis (Tautas partija) norādīja, ka viņa ir simpātiska persona un piemērota vadošiem amatiem, tomēr viņam neesot pārliecība, ka Ž. Jaunzeme-Grende būtu atbilstoša arī kultūras jomai.
"Es tomēr domāju, ka kultūras nozari jāvada cilvēkam ar pieredzi šajā jomā, kas pārzina šo jomu. Negribu teikt, ka nevarēs, tomēr ir būtiski, lai nāktu no kultūras nozares. Ja runājam, piemēram, par pilsētu pašvaldību kultūras nodaļām, tur tiktu kā minimums prasīts, lai cilvēks nāk no kultūras sfēras vai būtu vismaz ar kultūras menedžmenta izglītību. Kāpēc, lai būtu savādāk ar kultūras ministra amatu?" tā I. Dālderis.