"Ja mēs tikai turpinām dzīties pakaļ budžeta samazināšanai, tad kā vārdā to darām? Vai nākotnes imigrantu vārdā, kuriem būs labāka dzīve Latvijā? Kāpēc mūsu tautas nākotne jāupurē budžeta samazināšanai?" retoriski vaicā demogrāfs.
Viņš uzskata, ka, nepiešķirot finansējumu bērnu dzimstības veicināšanai, Latvija turpinās slimot ar Latvijas izmiršanas vēzi un turpinās neko nedarīt, lai noteiktu diagnozi un neārstētu. Mežs atzinīgi vērtē Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto rīcības plānu "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu" īstenošanai 2011.-2013.gadam, ja ņem vērā faktu, ka nebūs finansējuma.
"Taču ir jāapzinās, ka rīcības plāns ir tikai vitamīns veselam organismam. Tādēļ tas ir mazliet bīstami, ka sabiedrība, jo īpaši politiķi, turot rokās rīcības plānu, uzskatīs, ka ārstējam vēzi. Nē, tas ir tikai vitamīns, ja latviešu sabiedrība būtu vesela un mums nedraudētu katastrofāla izmiršana. Žēl, ka joprojām politiķi vēl ir jāturpina pārliecināt, ka šo slimību neizārstēsim bez lielas papildus naudas," sacīja Mežs.
Viņš norāda, ka ir jāspēj stimulēt jaunās latviešu ģimenes, lai tās spētu radīt tautai pēcnācējus. Bagātākajās Eiropas valstīs atbalsts ir desmitkārt lielāks jaunajām ģimenēm. "Es nerunāju tikai par pabalsta astoņiem latiem, bet gan par brīvpusdienām skolās, valsts apmaksātām mācību grāmatām. Pirmais kam jāmeklē risinājums, ir rindas bērnudārzos. Tās ģimenes, kuras ir domājušas par tautas nākotni, tiek sodītas, jo māmiņas tiek izslēgtas no darba tirgus. Latvija ne tikai ES valstu vidū, bet arī uz austrumiem skatoties, ir valsts, kur atbalsts jaunajām ģimenēm ir vismazākais. Pat Baltkrievijā šis atbalsts ir lielāks, nemaz nerunājot par Krieviju, kur māte, kurai piedzimst otrais bērns, saņem mātes kapitālu - 6500 latus. Neko nav iespējams panākt bez lielu finanšu ieguldīšanas," uzskata demogrāfs.
Mežs uzskata, ka politiķiem ir jālemj, vai papildu naudu ģenerē ekonomikā un Saeimā ar likumu noteikt, ka zināma daļa no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīta atbalstam jaunajām ģimenēm.
Kā ziņots, Saeimas deputāti, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto rīcības plānu "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu" īstenošanai 2011.-2013.gadam, šodien rosināja LM to pilnveidot. Kā galveno trūkumu rīcības plānam vairāki deputāti norādīja to, ka nav noteiktas prioritātes, kas ir obligāti jāīsteno, lai demogrāfiskā situācija valstī uzlabotos.