Diemžēl līdz šim masu saziņas līdzekļos par depozīta sistēmu pārsvarā atspoguļoti visai pretrunīgi un pat maldinoši viedokļi, kas pārstāv industrijas grupējumus, bet ignorē pašu galveno — sabiedrības intereses.
Samazināsies piesārņojums
Depozīta sistēmas primārais mērķis ir vides piesārņojuma būtiska samazināšana, jo procentuāli vislielāko piesārņojumu dabā šobrīd veido izlietotās pudeles. Patlaban Latvijā ir ieviesta vienreiz lietojamās taras atkritumu šķirošanas sistēma. Tomēr tā darbojas nepilnīgi, jo pietrūkst šķirošanai paredzēto atkritumu vākšanas konteineru, un to faktiski vispār nav vietās, kur attiecīgi dzērieni tiek patērēti visbiežāk un izlietotais iepakojums izmests, piemēram, pludmalēs. Papildu tam iedzīvotājiem trūkst motivācijas izlietoto iepakojumu, šķirot un bieži vien, pat ja ir iespēja to darīt, arī dalītās vākšanas konteinerā nonāk citi atkritumi. Proti, pie izlietotās plastmasas nonāk cita veida sadzīves atkritumi, kurus atšķirot ir nepraktiski un nesamērīgi dārgi. Savukārt tas iepakojums, kas nenonāk nevienā no šiem konteineriem, diemžēl ir atrodams Latvijas mežos un ceļmalās, par ko mēs katrs varam pārliecināties ik dienas.
Izlietoto pudeļu savākšana, attīrot Latvijas dabu ar rokām, ir ļoti dārgs un neefektīvs veids, kā cīnīties pret vides piesārņošanu. Interesanti, ka to kā optimālu risinājumu sadzīves atkritumu vākšanai nesen presē ierosināja kāds lielas dzērienu ražotāju kompānijas vadītājs. Diemžēl jāsaka, ka nevienā no dažādu organizāciju rīkotajām talkām, kur būtu iespēja praktiski pārbaudīt šo rekomendēto izlietotās taras vākšanas veidu, dzērienu biznesa pārstāvji tomēr nav manīti.
Maldi un patiesība
Kā arguments pret depozīta sistēmas ieviešanu tiek maldinoši apgalvots, ka tā aizstāšot atkritumu šķirošanu un dalīto vākšanu, kura esot jau izveidota. Patiesībā depozīta sistēma atkritumu dalīto vākšanu papildina un faktiski būs tās sastāvdaļa, nodrošinot un veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos tajā. Maldinošs ir arī uzņēmuma Latvijas Zaļais punkts popularizētais arguments pret depozīta sistēmu, apgalvojot, ka dalītā vākšana kļūs nerentabla. Šīs bažas ir saprotamas, jo, šķiet, tieši par peļņas aspektu ir norūpējušies attiecīgie industrijas pārstāvji. Jāsaka, ka, pēc Zaļā punkta pašu sniegtajiem datiem Vides ministrijai, atkritumu apjomu ziņā izlietotās pudeles veido līdz 2% no kopējā atkritumu daudzuma tādēļ iespējams, ka tas nedaudz samazinās šīs firmas peļņu, tomēr šis skaitlis noteikti nav izšķirošs dalīto atkritumu vākšanas biznesā. Bez tam mājsaimniecībās veidojas daudz citu veidu sadzīves atkritumu, ko var pārstrādāt, kā, piemēram, papīrs, plastmasa, metāls un stikls, jebkurš pirkums, kas ir iepakots.
Taras savākšana — izdevīga
Kā jau minēju, Latvijā paredzēts ieviest vienotu depozīta sistēmu gan atkārtoti lietojamam iepakojumam (stikla pudelēm), gan vienreiz lietojamam iepakojumam (plastmasas jeb PET pudeles un skārdenes). Attiecinot depozīta sistēmu uz abiem iepakojuma veidiem vienlaicīgi, būtiski samazināsies sistēmas ieviešanas izmaksas. Bez tam depozīta sistēma un ar to saistītās dabas resursa nodokļa izmaiņas stimulēs ražotājus un importētājus izmantot atkārtoti lietojamo taru, kas viņiem būs izdevīgāk.
Cik daudz izlietotu pudeļu tiek atlasīts no kopējiem atkritumu vākšanas konteineriem, un cik izlietotas taras nonāk dalītās vākšanas atkritumu konteineros Latvijā? Cik daudz šī veida atkritumu tiek savākts Latvijas dabā? Šādu skaitīšanas sistēmu Latvijā neviens neveic, tāpēc sagaidāms, ka depozīta sistēma padarīs caurskatāmu arī izlietotā iepakojuma uzskaiti.
Turklāt ikvienam cilvēkam taustāms un reāls ieguvums būs nauda, ko par nodotajām izlietotajām pudelēm mēs saņemsim atpakaļ. Tā radīs reālu motivāciju šķirot un rūpēties par tīru vidi, ietaupot pamatīgus līdzekļus.
Igaunijas pozitīvā pieredze
Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur depozīta sistēma veiksmīgi darbojas trīs gadus, piemēram, pagājušā gadā depozīta automātos nodoti līdz pat 86% no patērētajām plastmasas un 90% — no stikla pudelēm. Tas ir ļoti daudz. Piemēram, Dānijā 2005.gadā depozīta sistēma nodrošināja pat 100% stikla pudeļu un 84% vienreiz lietojamā iepakojuma atgriešanu, savukārt Norvēģijā 2006.gadā no visa realizētā vienreiz lietojamā iepakojuma, pateicoties depozīta sistēmai, atpakaļ tika savāktas 92% skārda bundžu un 82% PET pudeļu.
Igaunijā, iegādājoties dzēriena pudeli, uz tās iepakojuma ir norādīts depozīts — tā summa, ko pircējs maksā par iepakojumu un kādu tas saņems atpakaļ. Pēc pudeles izlietošanas pircējs to ievieto veikalā esošajā automātā, kas nolasa kodu un izsniedz čeku par noteiktu summu, ko turpat veikalā iespējams apmainīt pret skaidru naudu. Tā atgūstamā summa par pudeli tilpumā līdz 0,5 l Igaunijā ir 0,5 kronas, bet par pudeli, kuras tilpums ir lielāks, — viena krona, mūsu naudā tas būtu divi līdz četri santīmi. Latvijā, piemēram, alum, kas iepildīts stikla pudelēs, jau pašreiz kopējā dzēriena cenā tiek iekļauta depozīta summa (pieci vai seši santīmi) un attiecīgās stikla pudeles ir iespējams nodot atpakaļ par naudu šobrīd esošajos nedaudzajos taras pieņemšanas punktos. Tomēr, tā kā normatīvos nav noteikts, ka taru jāpieņem par tādu pašu summu, kā pircējs ir samaksājis, tagad atpakaļ šīs pudeles pieņem pat par trīsreiz mazāku summu, t.i., par vienu līdz trim santīmiem. Savukārt, ieviešot depozīta sistēmu, patērētājs saņems tik, cik samaksājis, turklāt arī par PET pudelēm un skārdenēm. Esmu pārliecināts, ka depozīta sistēma noteikti būs izdevīgāka un saprotama ikvienam un nodrošinās arī nesalīdzināmi lielāku izlietoto pudeļu un skārdeņu atpakaļsavākšanas apjomu.
Sabiedrība atbalsta
Kā liecina a/s Latvijas Valsts meži ilggadējā Latvijas sakopšanas talku pieredze, plastmasa veido līdz pat 80% no visa mežos izmestā atkritumu daudzuma un tieši PET pudeles ir mūsu dabā visbiežāk sastopamais atkritums. Ir izpētīts, ka Latvijā depozīta sistēmas ieviešanu atbalsta vismaz 83% iedzīvotāju, tā liecina sociālo pētījumu centra SKDS šī gada maija aptaujas dati.
Depozīta sistēmas ieviešana būtu reāls solis vides piegružošanas mazināšanā un iedzīvotāju motivēšanā. Tā ikvienam sniegtu motivāciju nodot izlietoto taru, saņemot par to naudu, nevis izmest šo naudu sētmalē. Stikla pudeles, kuras jau pašreiz un kaut par mazāku summu nekā depozīta gadījumā, bet tomēr var nodot atpakaļ, ir apliecinājums šo apgalvojumu patiesumam, jo tās faktiski nekur apkārt nemētājas. Tomēr arī šajā jomā mēs vēlamies panākt lielāku atpakaļsavākšanas apjomu kopumā un šajā aspektā esam vienoti ar dzērienu ražotājiem, kuri ir ieinteresēti saņemt atpakaļ pudeles atkārtotai dzērienu iepildīšanai.
Vides ministrija turpinās darbu pie depozīta sistēmas ieviešanas, jo jūt sabiedrības pozitīvo attieksmi pret to. Esmu pārliecināts, ka depozīta sistēmas ieviešanas lietderīgumu sabiedrība novērtēs atzinīgi.