Deputāte: kamēr nebūs iekšējas nepieciešamības radīt bērnus, nekādi pabalsti nepalīdzēs

“Vecāki neko nevar plānot, jo spēles noteikumi nemitīgi mainās, pabalstus ceļ un pēc tam noņem. Veidojas nenormālas situācijas, kad sievietes stimulē dzemdības pims laika, lai iekļautos kārtējos pabalstu rāmjos, riskējot ar bērnu veselību,” tā J. Dombrava. Viņš uzskata, ka latviešu tradicionālā dzīves vide ir lauki un mazpilsētas. Diemžēl pašlaik dzīve laukos ir kļuvusi neizdevīga, tur nav darba vai tas ir maz apmaksāts un cilvēki pārceļas uz pilsētām. “Tagad mūsu tradicionālā vide, kurā kādreiz dzīvoja daudzbērnu ģimenes, ir pretējā stāvoklī. Jo tālāk no Rīgas, jo mazāks atalgojums, izņemot varbūt lielās pilsētas – Ventspili un Liepāju. Jābūt pabalstiem un ilgstpējīgai valsts demogrāfiskajai politikai,” tā viņš. Tāpat problēma ir psiholoģiskā atmosfēra jau esošajās ģimenēs, kas nerosina jaunu bērnu radīšanu. “Krīzes iespaidā ģimenei trūkst iztikas līdzekļu, bērni bieži tāpēc skolā nejūtas līdzvērtīgi saviem vienaudžiem,” norāda V. Dombrava. Viņš arī domā, ka valstij būtu jānāk klajā ar propagandas pasākumiem, lai veicinātu dzimstību.Ina Druviete (Vienotība) norāda, ka arī demokrātiski un ekonomiski spēcīgas valstis šobrīd meklē atbildi uz jautājumu, kā samazināt sabiedrības novecošanos. “Neesam unikāli, tomēr Latvijā demogrāfiskā situācija ir daudz smagāka, nekā attīstības ziņā līdzīgās valstīs. Vieglo risinājumu nav. Lai samazinātu mirstību, jānodrošina, lai nebūtu augsts mirstības līmenis jaunībā nelaimes gadījumos, tāpat jādomā par cienīgām vecumdienām,” tā deputāte.Savukārt dzimstības palielināšanai jāveic pasākumi divos virzienos: ekonomiskajā un psiholoģiskajā. “Jābūt visiem nepieciešamajiem pabalstiem jaunajiem vecākiem. Diemžēl ekonomiskās situācijas dēļ nevarēsim pacelties Dānijas vai Somijas līmenī,” ar nožēlu atzīst I. Druviete. Viņa novērojusi, ka Latvijā nav labvēlīgs psiholoģiskais klimats bērniem. “Daudzbērnu ģimenes netiek atzīta par cienījamu paraugu. Sabiedrības attieksme pret bērniem ir neiecietīga. To redzu ikdienā, piemēram, sabiedriskajā transportā,” tā deputāte. Janīna Kursīte – Pakule (Vienotība) uzskata, kamēr cilvēku galvās kas nenoklikšķēs, kamēr nebūs iekšējas nepieciešamības radīt bērnus, tikmēr nekādi pabalsti nepalīdzēs. “Jā, ies gadi, valsts atkopsies un pabalsti atgriezīsies, bet nekas kardināli neuzlabosies, kamēr nesapratīsim, ka ģimene saglabā tautas vērtības. Mūsu vecmammām taču nebija pabalstu vispār. Ja nesavāksimies izdzīvošanas gribā, pabalsti nepalīdzēs,” tā deputāte. Jau vēstījām, ka pērn Latvijā piedzima 21 677 cilvēki, bet nomira par 8 000 vairāk. Traģiskākā situācija ir Latgalē, kur mirstība dzimstību pārsniedz divas līdz sešas reizes. Novadu vadītāji norāda, ka paši galā netiks, vajadzīgs valstisks risinājums, jo cilvēki bezdarba dēļ brauc prom uz citām valstīm vai uz lielām pilsētām.